1 Mahāvibhaṅga
Verañjakaṇḍa
1.1 Pārājikakaṇḍa
1.2 Saṃghādisesakaṇḍa
1.2.1 Sukkavissaṭṭhisikkhāpada
1.2.2 Kāyasaṃsaggasikkhāpada
1.2.3 Duṭṭhullavācāsikkhāpada
1.2.4 Attakāmapāricariyasikkhāpada
1.2.5 Sañcarittasikkhāpada
1.2.6 Kuṭikārasikkhāpada
1.2.7 Vihārakārasikkhāpada
1.2.8 Duṭṭhadosasikkhāpada
1.2.9 Dutiyaduṭṭhadosasikkhāpada
1.2.10 Saṃghabhedasikkhāpada
1.2.11 Bhedānuvattakasikkhāpada
1.2.12 Dubbacasikkhāpada
1.2.13 Kuladūsakasikkhāpada
1.3 Aniyatakaṇḍa
1.4 Nissaggiyakaṇḍa
1.2.9 Dutiyaduṭṭhadosasikkhāpada

Loading...
Mahāvibhaṅga
Saṃghādisesakaṇḍa
Dutiyaduṭṭhadosasikkhāpada
391.
1626Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena mettiyabhūmajakā bhikkhū gijjhakūṭā pabbatā orohantā addasaṃsu chagalakaṃ ajikāya vippaṭipajjantaṃ. Disvāna evamāhaṃsu— “handa mayaṃ, āvuso, imaṃ chagalakaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāma karoma. Imaṃ ajikaṃ mettiyaṃ nāma bhikkhuniṃ karoma. Evaṃ mayaṃ voharissāma. Pubbe mayaṃ, āvuso, dabbaṃ mallaputtaṃ sutena avocumhā. Idāni pana amhehi sāmaṃ diṭṭho mettiyāya bhikkhuniyā vippaṭipajjanto”ti. Te taṃ chagalakaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ nāma akaṃsu. Taṃ ajikaṃ mettiyaṃ nāma bhikkhuniṃ akaṃsu. Te bhikkhūnaṃ ārocesuṃ— “pubbe mayaṃ, āvuso, dabbaṃ mallaputtaṃ sutena avocumhā. Idāni pana amhehi sāmaṃ diṭṭho mettiyāya bhikkhuniyā vippaṭipajjanto”ti. Bhikkhū evamāhaṃsu— “māvuso, evaṃ avacuttha. Nāyasmā dabbo mallaputto evaṃ karissatī”ti.
1627Atha kho te bhikkhū bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ. Atha kho bhagavā etasmiṃ nidāne etasmiṃ pakaraṇe bhikkhusaṃghaṃ sannipātāpetvā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ paṭipucchi— “sarasi tvaṃ, dabba, evarūpaṃ kattā yathayime bhikkhū āhaṃsū”ti? “Yathā maṃ, bhante, bhagavā jānātī”ti. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ etadavoca— “sarasi tvaṃ, dabba, evarūpaṃ kattā yathayime bhikkhū āhaṃsū”ti? “Yathā maṃ, bhante, bhagavā jānātī”ti. “Na kho, dabba, dabbā evaṃ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṃ katanti vadehi, sace tayā akataṃ akatanti vadehī”ti. “Yato ahaṃ, bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi methunadhammaṃ paṭisevitā, pageva jāgaro”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “tena hi, bhikkhave, ime bhikkhū anuyuñjathā”ti. Idaṃ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi.
1628Atha kho te bhikkhū mettiyabhūmajake bhikkhū anuyuñjiṃsu. Te bhikkhūhi anuyuñjīyamānā bhikkhūnaṃ etamatthaṃ ārocesuṃ— “kiṃ pana tumhe, āvuso, āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsethā”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṃ dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsessantī”ti.
1629Atha kho te bhikkhū mettiyabhūmajake bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe… “saccaṃ kira tumhe, bhikkhave, dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsethā”ti? “Saccaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… “kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, dabbaṃ mallaputtaṃ aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃsessatha. Netaṃ, moghapurisā, appasannānaṃ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha—
392.
1630“Yo pana bhikkhu bhikkhuṃ duṭṭho doso appatīto aññabhāgiyassa adhikaraṇassa kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāya pārājikena dhammena anuddhaṃseyya— ‘appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyan’ti. Tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā aññabhāgiyañceva taṃ adhikaraṇaṃ hoti koci deso lesamatto upādinno, bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhāti, saṃghādiseso”ti. (9:13)
393.
1631Yo panāti yo yādiso…pe… bhikkhūti…pe… ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
1632Bhikkhunti aññaṃ bhikkhuṃ.
1633Duṭṭho dosoti kupito anattamano anabhiraddho āhatacitto khilajāto.
1634Appatītoti tena ca kopena, tena ca dosena, tāya ca anattamanatāya, tāya ca anabhiraddhiyā appatīto hoti.
1635Aññabhāgiyassa adhikaraṇassāti āpattaññabhāgiyaṃ vā hoti adhikaraṇaññabhāgiyaṃ vā. Kathaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ? Vivādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇassa āpattādhikaraṇassa kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ. Anuvādādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa kiccādhikaraṇassa vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ. Āpattādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇassa vivādādhikaraṇassa anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ. Kiccādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇassa anuvādādhikaraṇassa āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ. Evaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ.
1636Kathaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ? Vivādādhikaraṇaṃ vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ. Anuvādādhikaraṇaṃ anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ. Āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa siyā tabbhāgiyaṃ siyā aññabhāgiyaṃ.
1637Kathaṃ āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ? Methunadhammapārājikāpatti adinnādānapārājikāpattiyā manussaviggahapārājikāpattiyā uttarimanussadhammapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Adinnādānapārājikāpatti manussaviggahapārājikāpattiyā uttarimanussadhammapārājikāpattiyā methunadhammapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Manussaviggahapārājikāpatti uttarimanussadhammapārājikāpattiyā methunadhammapārājikāpattiyā adinnādānapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Uttarimanussadhammapārājikāpatti methunadhammapārājikāpattiyā adinnādānapārājikāpattiyā manussaviggahapārājikāpattiyā aññabhāgiyā. Evaṃ āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyaṃ.
1638Kathaṃ āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ? Methunadhammapārājikāpatti methunadhammapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Adinnādānapārājikāpatti adinnādānapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Manussaviggahapārājikāpatti manussaviggahapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Uttarimanussadhammapārājikāpatti uttarimanussadhammapārājikāpattiyā tabbhāgiyā. Evaṃ āpattādhikaraṇaṃ āpattādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ.
1639Kiccādhikaraṇaṃ kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ. Evaṃ adhikaraṇaṃ adhikaraṇassa tabbhāgiyaṃ.
394.
1640Kiñci desaṃ lesamattaṃ upādāyāti leso nāma dasa lesā— jātileso, nāmaleso, gottaleso, liṅgaleso, āpattileso, pattaleso, cīvaraleso, upajjhāyaleso, ācariyaleso, senāsanaleso.
395.
1641Jātileso nāma khattiyo diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto. Aññaṃ khattiyaṃ passitvā codeti— “khattiyo mayā diṭṭho. Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṃghakammaṃ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
1642Brāhmaṇo diṭṭho hoti…pe… vesso diṭṭho hoti…pe… suddo diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto. Aññaṃ suddaṃ passitvā codeti— “suddo mayā diṭṭho. Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
396.
1643Nāmaleso nāma buddharakkhito diṭṭho hoti…pe… dhammarakkhito diṭṭho hoti…pe… saṃgharakkhito diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto. Aññaṃ saṃgharakkhitaṃ passitvā codeti— “saṃgharakkhito mayā diṭṭho. Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
397.
1644Gottaleso nāma gotamo diṭṭho hoti…pe… moggallāno diṭṭho hoti…pe… kaccāyano diṭṭho hoti…pe… vāsiṭṭho diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto. Aññaṃ vāsiṭṭhaṃ passitvā codeti— “vāsiṭṭho mayā diṭṭho. Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi …pe… āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
398.
1645Liṅgaleso nāma dīgho diṭṭho hoti…pe… rasso diṭṭho hoti…pe… kaṇho diṭṭho hoti…pe… odāto diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto. Aññaṃ odātaṃ passitvā codeti— “odāto mayā diṭṭho. Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
399.
1646Āpattileso nāma lahukaṃ āpattiṃ āpajjanto diṭṭho hoti. Tañce pārājikena codeti— “assamaṇosi, asakyaputtiyosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
400.
1647Pattaleso nāma lohapattadharo diṭṭho hoti…pe… sāṭakapattadharo diṭṭho hoti…pe… sumbhakapattadharo diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto. Aññaṃ sumbhakapattadharaṃ passitvā codeti— “sumbhakapattadharo mayā diṭṭho. Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
401.
1648Cīvaraleso nāma paṃsukūliko diṭṭho hoti…pe… gahapaticīvaradharo diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto. Aññaṃ gahapaticīvaradharaṃ passitvā codeti— “gahapaticīvaradharo mayā diṭṭho. Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
402.
1649Upajjhāyaleso nāma itthannāmassa saddhivihāriko diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto. Aññaṃ itthannāmassa saddhivihārikaṃ passitvā codeti— “itthannāmassa saddhivihāriko mayā diṭṭho. Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
403.
1650Ācariyaleso nāma itthannāmassa antevāsiko diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto. Aññaṃ itthannāmassa antevāsikaṃ passitvā codeti— “itthannāmassa antevāsiko mayā diṭṭho. Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
404.
1651Senāsanaleso nāma itthannāmasenāsanavāsiko diṭṭho hoti pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpajjanto. Aññaṃ itthannāmasenāsanavāsikaṃ passitvā codeti— “itthannāmasenāsanavāsiko mayā diṭṭho. Pārājikaṃ dhammaṃ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṃghakammaṃ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
405.
1652Pārājikena dhammenāti catunnaṃ aññatarena.
1653Anuddhaṃseyyāti codeti vā codāpeti vā.
1654Appeva nāma naṃ imamhā brahmacariyā cāveyyanti bhikkhubhāvā cāveyyaṃ, samaṇadhammā cāveyyaṃ, sīlakkhandhā cāveyyaṃ, tapoguṇā cāveyyaṃ.
1655Tato aparena samayenāti yasmiṃ khaṇe anuddhaṃsito hoti, taṃ khaṇaṃ taṃ layaṃ taṃ muhuttaṃ vītivatte.
1656Samanuggāhīyamānoti yena vatthunā anuddhaṃsito hoti tasmiṃ vatthusmiṃ samanuggāhīyamāno.
1657Asamanuggāhīyamānoti na kenaci vuccamāno.
1658Adhikaraṇaṃ nāma cattāri adhikaraṇāni— vivādādhikaraṇaṃ, anuvādādhikaraṇaṃ, āpattādhikaraṇaṃ, kiccādhikaraṇaṃ.
1659Koci deso lesamatto upādinnoti tesaṃ lesānaṃ aññataro leso upādinno hoti.
1660Bhikkhu ca dosaṃ patiṭṭhātīti tucchakaṃ mayā bhaṇitaṃ, musā mayā bhaṇitaṃ, abhūtaṃ mayā bhaṇitaṃ, ajānantena mayā bhaṇitaṃ.
1661Saṃghādisesoti…pe… tenapi vuccati “saṃghādiseso”ti.
406.
1662Bhikkhu saṃghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṃghādisese saṃghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti— “assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṃghakammaṃ vā”ti, evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
1663Bhikkhu saṃghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṃghādisese thullaccayadiṭṭhi hoti…pe… pācittiyadiṭṭhi hoti… pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti… dukkaṭadiṭṭhi hoti… dubbhāsitadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti— “assamaṇosi…pe… evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
1664Bhikkhu thullaccayaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti thullaccaye thullaccayadiṭṭhi hoti…pe… thullaccaye pācittiyadiṭṭhi hoti… pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti… dukkaṭadiṭṭhi hoti… dubbhāsitadiṭṭhi hoti… saṃghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti— “assamaṇosi…pe… evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
1665Bhikkhu pācittiyaṃ…pe… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, dubbhāsite dubbhāsitadiṭṭhi hoti…pe… dubbhāsite saṃghādisesadiṭṭhi hoti… thullaccayadiṭṭhi hoti… pācittiyadiṭṭhi hoti… pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti… dukkaṭadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codeti— “assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṃghakammaṃ vā”ti, evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
1666Ekekaṃ mūlaṃ kātuna cakkaṃ bandhitabbaṃ.
407.
1667Bhikkhu saṃghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti saṃghādisese saṃghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti— “assamaṇosi…pe… evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
1668Bhikkhu saṃghādisesaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti, saṃghādisese thullaccayadiṭṭhi hoti…pe… pācittiyadiṭṭhi hoti… pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti… dukkaṭadiṭṭhi hoti… dubbhāsitadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti— “assamaṇosi…pe… evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
1669Bhikkhu thullaccayaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti thullaccaye thullaccayadiṭṭhi hoti…pe… thullaccaye pācittiyadiṭṭhi hoti… pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti… dukkaṭadiṭṭhi hoti… dubbhāsitadiṭṭhi hoti… saṃghādisesadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti— “assamaṇosi…pe… evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
1670Bhikkhu pācittiyaṃ…pe… pāṭidesanīyaṃ… dukkaṭaṃ… dubbhāsitaṃ ajjhāpajjanto diṭṭho hoti dubbhāsite dubbhāsitadiṭṭhi hoti…pe… dubbhāsite saṃghādisesadiṭṭhi hoti… thullaccayadiṭṭhi hoti… pācittiyadiṭṭhi hoti… pāṭidesanīyadiṭṭhi hoti… dukkaṭadiṭṭhi hoti. Tañce pārājikena codāpeti— “assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṃ uposatho vā pavāraṇā vā saṃghakammaṃ vā”ti, evampi āpattaññabhāgiyaṃ hoti leso ca upādinno, āpatti vācāya, vācāya saṃghādisesassa.
408.
1671Anāpatti— tathāsaññī codeti vā codāpeti vā, ummattakassa, ādikammikassāti.
1672(Aññabhāgiya) Kiñcilesasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ navamaṃ.
