Tipiṭaka Studies in Theravāda Buddhasāsana

1.2.10 Saṃghabhedasikkhāpada

Please login or register to quote.

Loading...

409.
1673Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Atha kho devadatto yena kokāliko kaṭamodakatissako khaṇḍadeviyā putto samuddadatto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā kokālikaṃ kaṭamodakatissakaṃ khaṇḍadeviyā puttaṃ samuddadattaṃ etadavoca—  “etha mayaṃ, āvuso, samaṇassa gotamassa saṃghabhedaṃ karissāma cakkabhedan”ti. Evaṃ vutte, kokāliko devadattaṃ etadavoca—  “samaṇo kho, āvuso, gotamo mahiddhiko mahānubhāvo. Kathaṃ mayaṃ samaṇassa gotamassa saṃghabhedaṃ karissāma cakkabhedan”ti? “Etha mayaṃ, āvuso, samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācissāma—  ‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṃvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā assu; yo gāmantaṃ osareyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu; yo nimantanaṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ paṃsukūlikā assu; yo gahapaticīvaraṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu; yo channaṃ upagaccheyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ; yo macchamaṃsaṃ khādeyya, vajjaṃ naṃ phuseyyā’ti. Imāni samaṇo gotamo nānujānissati. Te mayaṃ imehi pañcahi vatthūhi janaṃ saññāpessāmāti. Sakkā kho, āvuso, imehi pañcahi vatthūhi samaṇassa gotamassa saṃghabhedo kātuṃ cakkabhedo. Lūkhapasannā hi, āvuso, manussā”ti.
1674Atha kho devadatto sapariso yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho devadatto bhagavantaṃ etadavoca—  “bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa…pe…  vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya…pe…  vīriyārambhāya saṃvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā assu; yo gāmantaṃ osareyya vajjaṃ naṃ phuseyya…pe…  yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ, yo macchamaṃsaṃ khādeyya vajjaṃ naṃ phuseyyā”ti. “Alaṃ, devadatta, yo icchati āraññiko hotu, yo icchati gāmante viharatu; yo icchati piṇḍapātiko hotu, yo icchati nimantanaṃ sādiyatu; yo icchati paṃsukūliko hotu, yo icchati gahapaticīvaraṃ sādiyatu. Aṭṭhamāse kho mayā, devadatta, rukkhamūlasenāsanaṃ anuññātaṃ, tikoṭiparisuddhaṃ macchamaṃsaṃ—  adiṭṭhaṃ asutaṃ aparisaṅkitan”ti. Atha kho devadatto—  “na bhagavā imāni pañca vatthūni anujānātī”ti haṭṭho udaggo sapariso uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi.
410.
1675Atha kho devadatto sapariso rājagahaṃ pavisitvā pañcahi vatthūhi janaṃ saññāpesi—  “mayaṃ, āvuso, samaṇaṃ gotamaṃ upasaṅkamitvā pañca vatthūni yācimhā—  ‘bhagavā, bhante, anekapariyāyena appicchassa santuṭṭhassa sallekhassa dhutassa pāsādikassa apacayassa vīriyārambhassa vaṇṇavādī. Imāni, bhante, pañca vatthūni anekapariyāyena appicchatāya santuṭṭhiyā sallekhāya dhutatāya pāsādikatāya apacayāya vīriyārambhāya saṃvattanti. Sādhu, bhante, bhikkhū yāvajīvaṃ āraññikā assu; yo gāmantaṃ osareyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ piṇḍapātikā assu; yo nimantanaṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ paṃsukūlikā assu; yo gahapaticīvaraṃ sādiyeyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ rukkhamūlikā assu; yo channaṃ upagaccheyya, vajjaṃ naṃ phuseyya. Yāvajīvaṃ macchamaṃsaṃ na khādeyyuṃ; yo macchamaṃsaṃ khādeyya, vajjaṃ naṃ phuseyyā’ti. Imāni samaṇo gotamo nānujānāti. Te mayaṃ imehi pañcahi vatthūhi samādāya vattāmā”ti.
1676Tattha ye te manussā assaddhā appasannā dubbuddhino te evamāhaṃsu—  “ime kho samaṇā sakyaputtiyā dhutā sallekhavuttino, samaṇo pana gotamo bāhulliko bāhullāya cetetī”ti. Ye pana te manussā saddhā pasannā paṇḍitā byattā buddhimanto te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—  “kathañhi nāma devadatto bhagavato saṃghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā”ti.
1677Assosuṃ kho bhikkhū tesaṃ manussānaṃ ujjhāyantānaṃ khiyyantānaṃ vipācentānaṃ. Ye te bhikkhū appicchā…pe…  te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti—  “kathañhi nāma devadatto saṃghabhedāya parakkamissati cakkabhedāyā”ti.
1678Atha kho te bhikkhū devadattaṃ anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṃ ārocesuṃ…pe…  “saccaṃ kira tvaṃ, devadatta, saṃghabhedāya parakkamasi cakkabhedāyā”ti? “Saccaṃ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe…  kathañhi nāma tvaṃ, moghapurisa, saṃghabhedāya parakkamissasi cakkabhedāya. Netaṃ, moghapurisa, appasannānaṃ vā pasādāya…pe…  evañca pana, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha— 
411.
1679“Yo pana bhikkhu samaggassa saṃghassa bhedāya parakkameyya, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha tiṭṭheyya, so bhikkhu bhikkhūhi evamassa vacanīyo—  ‘māyasmā samaggassa saṃghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi. Sametāyasmā saṃghena. Samaggo hi saṃgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī’ti. Evañca so bhikkhu bhikkhūhi vuccamāno tatheva paggaṇheyya, so bhikkhu bhikkhūhi yāvatatiyaṃ samanubhāsitabbo tassa paṭinissaggāya. Yāvatatiyañce samanubhāsiyamāno taṃ paṭinissajjeyya, iccetaṃ kusalaṃ; no ce paṭinissajjeyya, saṃghādiseso”ti. (10:14)
412.
1680Yo panāti yo yādiso…pe…  bhikkhūti…pe…  ayaṃ imasmiṃ atthe adhippeto bhikkhūti.
1681Samaggo nāma saṃgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito.
1682Bhedāya parakkameyyāti—  “kathaṃ ime nānā assu, vinā assu, vaggā assū”ti pakkhaṃ pariyesati, gaṇaṃ bandhati.
1683Bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇanti aṭṭhārasabhedakaravatthūni.
1684Samādāyāti ādāya.
1685Paggayhāti dīpeyya.
1686Tiṭṭheyyāti na paṭinissajjeyya.
1687So bhikkhūti yo so saṃghabhedako bhikkhu.
1688Bhikkhūhīti aññehi bhikkhūhi.
1689Ye passanti, ye suṇanti, tehi vattabbo—  “māyasmā samaggassa saṃghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi. Sametāyasmā saṃghena. Samaggo hi saṃgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajjati, iccetaṃ kusalaṃ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. Sutvā na vadanti, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu saṃghamajjhampi ākaḍḍhitvā vattabbo—  “māyasmā samaggassa saṃghassa bhedāya parakkami, bhedanasaṃvattanikaṃ vā adhikaraṇaṃ samādāya paggayha aṭṭhāsi. Sametāyasmā saṃghena. Samaggo hi saṃgho sammodamāno avivadamāno ekuddeso phāsu viharatī”ti. Dutiyampi vattabbo. Tatiyampi vattabbo. Sace paṭinissajjati, iccetaṃ kusalaṃ; no ce paṭinissajjati, āpatti dukkaṭassa. So bhikkhu samanubhāsitabbo—  “evañca pana, bhikkhave, samanubhāsitabbo. Byattena bhikkhunā paṭibalena saṃgho ñāpetabbo— 
413.
1690‘Suṇātu me, bhante, saṃgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṃghassa bhedāya parakkamati. So taṃ vatthuṃ na paṭinissajjati. Yadi saṃghassa pattakallaṃ, saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāseyya tassa vatthussa paṭinissaggāya. Esā ñatti.
1691Suṇātu me, bhante, saṃgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṃghassa bhedāya parakkamati. So taṃ vatthuṃ na paṭinissajjati. Saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
1692Dutiyampi etamatthaṃ vadāmi…pe…  tatiyampi etamatthaṃ vadāmi—  suṇātu me, bhante, saṃgho. Ayaṃ itthannāmo bhikkhu samaggassa saṃghassa bhedāya parakkamati. So taṃ vatthuṃ na paṭinissajjati. Saṃgho itthannāmaṃ bhikkhuṃ samanubhāsati tassa vatthussa paṭinissaggāya. Yassāyasmato khamati itthannāmassa bhikkhuno samanubhāsanā tassa vatthussa paṭinissaggāya, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
1693Samanubhaṭṭho saṃghena itthannāmo bhikkhu tassa vatthussa paṭinissaggāya. Khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī’”ti.
414.
1694Ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā, kammavācāpariyosāne āpatti saṃghādisesassa. Saṃghādisesaṃ ajjhāpajjantassa ñattiyā dukkaṭaṃ, dvīhi kammavācāhi thullaccayā paṭippassambhanti.
1695Saṃghādisesoti…pe…  tenapi vuccati saṃghādisesoti.
415.
1696Dhammakamme dhammakammasaññī na paṭinissajjati, āpatti saṃghādisesassa.
1697Dhammakamme vematiko na paṭinissajjati, āpatti saṃghādisesassa.
1698Dhammakamme adhammakammasaññī na paṭinissajjati, āpatti saṃghādisesassa.
1699Adhammakamme dhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa.
1700Adhammakamme vematiko, āpatti dukkaṭassa.
1701Adhammakamme adhammakammasaññī, āpatti dukkaṭassa.
416.
1702Anāpatti—  asamanubhāsantassa, paṭinissajjantassa, ummattakassa, khittacittassa, vedanāṭṭassa, ādikammikassāti.
1703Saṃghabhedasikkhāpadaṃ niṭṭhitaṃ dasamaṃ.
Last edited by tipitakahall on Sun, 04/19/2009 - 00:48