|
institutional
Yebhuyyasikā
The 5th Adhikaraṇasamatha Rule, Vinaya Discipline No.225
An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):
"settling dispute in accordance with a majority decision of the saṅgha" 2V:2094 (settling dispute in accordance with a majority decision of the saṅgha) yebhuyyasikā
An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :
"ระงับอธิกรณ์ ด้วยถือเสียงข้างมากของสงฆ์เป็นประมาณ" 2V:2094 (ระงับอธิกรณ์ ด้วยถือเสียงข้างมากของสงฆ์เป็นประมาณ) yebhuyyasikā
หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป
A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (yebhuyyasikā) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :
| TOTAL | V | S | |||
| 1 | yebhuyyasikā | 74 | 68 | 6 | |
| 74 | 68 | 6 |
Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:
| 1 | 4V(4.5) |
Yebhuyyasikā
|
| 2 | 2V(1.8.5) |
Yebhuyyasikā
|
| 3 | 2V(2.7.5) |
Yebhuyyasikā
|
| 4 | 2V:2094 |
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. (1--7:221--227) Uddiṭṭhā
|
| 5 | 2V:3580 |
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. Uddiṭṭhā kho, ayyāyo,
|
| 6 | 5V:1177 |
samathā? Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā.
|
| 7 | 5V:1245 |
samathā. Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā.
|
| 8 | 5V:1250 |
asādhāraṇā? Dve samathā vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā— sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā— sativinayo, amūḷhavinayo
|
| 9 | 5V:1251 |
amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. (2) Tayo samathā
|
| 10 | 5V:1252 |
paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3)
|
| 11 | 5V:1253 |
sādhāraṇo— sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
|
| 12 | 5V:1256 |
aññabhāgiyā? Dve samathā vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyā— sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— sativinayo, amūḷhavinayo
|
| 13 | 5V:1257 |
amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. (2) Tayo samathā
|
| 14 | 5V:1258 |
paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3)
|
| 15 | 5V:1259 |
tabbhāgiyo— sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
|
| 16 | 5V:1262 |
sādhāraṇā? Kathaṃ siyā samathā samathassa asādhāraṇā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa
|
| 17 | 5V:1271 |
tabbhāgiyā? Kathaṃ siyā samathā samathassa aññabhāgiyā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa
|
| 18 | 5V:1279 |
dasamo. Samatho sammukhāvinayo, sammukhāvinayo samatho? Samatho yebhuyyasikā, yebhuyyasikā samatho? Samatho sativinayo, sativinayo samatho
|
| 19 | 5V:1280 |
tassapāpiyasikā samatho? Samatho tiṇavatthārako, tiṇavatthārako samatho? Yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako— ime samathā
|
| 20 | 5V:1281 |
tiṇavatthārako sammukhāvinayo— ime samathā samathā, no yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā samatho ceva yebhuyyasikā ca. (2
|
| 21 | 5V:1282 |
(2) Amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā— ime samathā samathā, no sativinayo. Sativinayo
|
| 22 | 5V:1283 |
ca. (3) Paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo— ime samathā samathā, no amūḷhavinayo.
|
| 23 | 5V:1284 |
amūḷhavinayo ca. (4) Tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo— ime samathā samathā, no
|
| 24 | 5V:1285 |
samatho ceva paṭiññātakaraṇañca. (5) Tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ— ime samathā samathā,
|
| 25 | 5V:1286 |
samatho ceva tassapāpiyasikā ca. (6) Sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā— ime samathā samathā
|
| 26 | 5V:1288 |
ekādasamo. Vinayo sammukhāvinayo, sammukhāvinayo vinayo? Vinayo yebhuyyasikā, yebhuyyasikā vinayo? Vinayo sativinayo, sativinayo vinayo
|
| 27 | 5V:1290 |
ceva sammukhāvinayo ca. (1) Vinayo siyā yebhuyyasikā, siyā na yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā vinayo ceva
|
| 28 | 5V:1297 |
niṭṭhito dvādasamo. Sammukhāvinayo kusalo akusalo abyākato? Yebhuyyasikā kusalā akusalā abyākatā? Sativinayo kusalo akusalo abyākato
|
| 29 | 5V:1299 |
abyākato. Natthi sammukhāvinayo akusalo. (1) Yebhuyyasikā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā.
|
| 30 | 5V:1311 |
. (4) Kusalavāro niṭṭhito terasamo. Yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo
|
| 31 | 5V:1312 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati. (2) Yattha amūḷhavinayo labbhati,
|
| 32 | 5V:1313 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3
|
| 33 | 5V:1314 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 34 | 5V:1315 |
. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 35 | 5V:1316 |
labbhati, tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 36 | 5V:1317 |
na tattha tassapāpiyasikā labbhati. (6) Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā.
|
| 37 | 5V:1318 |
tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako, na tattha yebhuyyasikā. Sammukhāvinayaṃ kātuna mūlaṃ...pe.... (8) Yattha
|
| 38 | 5V:1319 |
; yattha sammukhāvinayo tattha tiṇavatthārako. Na tattha yebhuyyasikā, na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo,
|
| 39 | 5V:1321 |
sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha yebhuyyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati
|
| 40 | 5V:1322 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati. (2) Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca
|
| 41 | 5V:1323 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3
|
| 42 | 5V:1324 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 43 | 5V:1325 |
. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 44 | 5V:1326 |
sammukhāvinayo labbhati tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 45 | 5V:1365 |
, kathaṃ siyā samathā samathehi na sammanti? Yebhuyyasikā sammukhāvinayena sammati; sativinayena na sammati, amūḷhavinayena
|
| 46 | 5V:1372 |
na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. (1) Yebhuyyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati,
|
| 47 | 5V:1734 |
sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha paṭiññātakaraṇaṃ? Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā?
|
| 48 | 5V:1735 |
amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha yebhuyyasikā, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako.
|
| 49 | 5V:1738 |
kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Yebhuyyasikā kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā,
|
| 50 | 5V:1739 |
nidānasamudayaṃ, nidānajātikaṃ, nidānapabhavaṃ, nidānasambhāraṃ, nidānasamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā nidānanidānā, nidānasamudayā, nidānajātikā, nidānapabhavā,
|
| 51 | 5V:1740 |
kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko,
|
| 52 | 5V:1741 |
hetusamudayaṃ, hetujātikaṃ, hetupabhavaṃ, hetusambhāraṃ, hetusamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā hetunidānā, hetusamudayā, hetujātikā, hetupabhavā,
|
| 53 | 5V:1742 |
kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko,
|
| 54 | 5V:1846 |
sativinayo jānitabbo, amūḷhavinayo jānitabbo, paṭiññātakaraṇaṃ jānitabbaṃ, yebhuyyasikā jānitabbā, tassapāpiyasikā jānitabbā, tiṇavatthārako jānitabbo. Na
|
| 55 | 5V:2423 |
sativinayo paññatto...pe... amūḷhavinayo paññatto...pe... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ...pe... yebhuyyasikā paññattā...pe... tassapāpiyasikā paññattā...pe... tiṇavatthārako paññatto saṃghasuṭṭhutāya,
|
| 56 | 8D:1031 |
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (14) Ime kho
|
| 57 | 11M:95 |
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. Kathañcānanda, sammukhāvinayo hoti?
|
| 58 | 11M:97 |
hoti yadidaṃ— sammukhāvinayena. (1) Kathañcānanda, yebhuyyasikā hoti? Te ce, ānanda, bhikkhū na
|
| 59 | 15A2:290 |
sativinayo paññatto... amūḷhavinayo paññatto... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ... yebhuyyasikā paññattā... tassapāpiyasikā paññattā... tiṇavatthārako paññatto. Katame
|
| 60 | 16A7:627 |
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññātakaraṇaṃ dātabbaṃ, yebhuyyasikā dātabbā, tassapāpiyasikā dātabbā, tiṇavatthārako dātabbo. Ime
|
Ṭhitasikkhāpada
The 70st Sekhiya Rule of Training, Vinaya Discipline No.215
An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):
"Standing, I will not teach Dhamma to a person sitting who is not ill: a training to be observed." 2V:2058 (standing, do not teach Dhamma to a person who is not ill and sitting) ṭhito
An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :
"ภิกขุพึงทำความศึกษาว่า เรายืนอยู่จักไม่แสดงธัมมะแก่คนไม่ เจ็บไข้ผู้นั่งอยู่." 2V:2058 (ภิกษุกำลังยืน ไม่แสดงธัมมะแก่คนไม่เจ็บไข้ ที่นั่งอยู่) ṭhito
หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป
A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (ṭhito) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :
| TOTAL | V | S | A | |||
| 1 | ṭhito | 669 | 73 | 556 | 40 | |
| 669 | 73 | 556 | 40 |
Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:
| 1 | 1V:56 |
suvaṇṇassa. Tāva mahantā puñjā ahesuṃ, orato ṭhito puriso pārato ṭhitaṃ purisaṃ na passati; pārato
|
| 2 | 1V:250 |
Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pārājikassa. Antosuṅkaghāte ṭhito bahisuṅkaghātaṃ pāteti, āpatti pārājikassa. Suṅkaṃ pariharati,
|
| 3 | 1V:1681 |
adhippeto bhikkhūti. Samaggo nāma saṃgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito. Bhedāya parakkameyyāti— "kathaṃ ime nānā assu
|
| 4 | 1V:2184 |
Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Antotiyojane ṭhito bahitiyojanaṃ pāteti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassa yāne
|
| 5 | 2V:413 |
, kenaci palibuddhaṃ hoti, sāpekkho gantvā tattha ṭhito āpucchati, kenaci palibuddho hoti, āpadāsu, ummattakassa
|
| 6 | 2V:449 |
purisassa asīsaghaṭṭā. Āhaccapādako nāma mañco aṅge vijjhitvā ṭhito hoti. Āhaccapādakaṃ nāma pīṭhaṃ aṅge vijjhitvā ṭhitaṃ
|
| 7 | 2V:455 |
padarasañcitaṃ hoti, paṭāṇi dinnā hoti, tasmiṃ ṭhito gaṇhati vā laggeti vā, ummattakassa, ādikammikassāti.
|
| 8 | 2V:460 |
appaharite ṭhitena adhiṭṭhātabbaṃ. Tato ce uttari appaharitepi ṭhito adhiṭṭhaheyya pācittiyan"ti. (19:68) Mahallako
|
| 9 | 2V:467 |
— haritaṃ nāma pubbaṇṇaṃ aparaṇṇaṃ. Sace harite ṭhito adhiṭṭhāti, āpatti dukkaṭassa. Maggena chādentassa dve
|
| 10 | 2V:468 |
pariyāyaṃ āṇāpetvā pakkamitabbaṃ. Tato ce uttari appaharitepi ṭhito adhiṭṭhaheyyāti iṭṭhakāya chādentassa iṭṭhakiṭṭhakāya āpatti pācittiyassa. Silāya
|
| 11 | 2V:700 |
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so ājīvako bhagavantaṃ etadavoca— "bhavampi
|
| 12 | 2V:774 |
nāma asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati. Anatirittaṃ nāma akappiyakataṃ
|
| 13 | 2V:790 |
nāma asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati. Anatirittaṃ nāma akappiyakataṃ
|
| 14 | 2V:856 |
vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā dente hatthapāse ṭhito kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā paṭiggaṇhāti, etaṃ dinnaṃ
|
| 15 | 2V:989 |
patti. Dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. Dassanūpacāraṃ vijahitvā punappunaṃ
|
| 16 | 2V:992 |
Ekamekaṃ dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti dukkaṭassa. Dassanūpacāraṃ vijahitvā punappunaṃ
|
| 17 | 2V:993 |
. Anuyyutte anuyyuttasaññī, anāpatti. Anāpatti— ārāme ṭhito passati, bhikkhussa ṭhitokāsaṃ vā nisinnokāsaṃ vā nipannokāsaṃ
|
| 18 | 2V:1012 |
pattānīkaṃ. Dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. Dassanūpacāraṃ vijahitvā punappunaṃ
|
| 19 | 2V:1013 |
Ekamekaṃ dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti dukkaṭassa. Dassanūpacāraṃ vijahitvā punappunaṃ
|
| 20 | 2V:1014 |
punappunaṃ passati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti— ārāme ṭhito passati, bhikkhussa ṭhitokāsaṃ vā nisinnokāsaṃ vā nipannokāsaṃ
|
| 21 | 2V:1397 |
karissāmī"ti gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa. Pacchato gacchanto turito
|
| 22 | 2V:1424 |
adhippeto bhikkhūti. Samaggo nāma saṃgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito. Cīvaraṃ nāma channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanupagaṃ
|
| 23 | 2V:2058 |
bhikkhū ṭhitā nisinnassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā"ti.
|
| 24 | 2V:2059 |
nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.
|
| 25 | 2V:2073 |
bhikkhū ṭhitā uccārampi passāvampi karonti...pe.... "Na ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmīti sikkhā
|
| 26 | 2V:2074 |
vā passāvo vā kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, āpatti
|
| 27 | 2V:2102 |
Tena kho pana samayena sāḷho migāranattā bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti sundarīnandaṃ bhikkhuniṃ paṭipucchanto— "kahaṃ, ayye
|
| 28 | 2V:2159 |
adhippetā bhikkhunīti. Samaggo nāma saṃgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito. Ukkhitto nāma āpattiyā adassane vā appaṭikamme vā
|
| 29 | 2V:2277 |
adhippetā bhikkhunīti. Samaggo nāma saṃgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito. Ukkhittā nāma āpattiyā adassane vā appaṭikamme vā
|
| 30 | 3V:14 |
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca— "kittāvatā
|
| 31 | 3V:221 |
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sāriputto paribbājako āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca— "
|
| 32 | 3V:227 |
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsiṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho ahaṃ, āvuso, assajiṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ—
|
| 33 | 3V:1256 |
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca— "adhivāsetu
|
| 34 | 3V:1258 |
bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca— "yesaṃ
|
| 35 | 3V:1274 |
, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho supasso nāgarājā bhagavantaṃ etadavoca— "santi,
|
| 36 | 3V:1289 |
, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho belaṭṭho kaccāno bhagavantaṃ etadavoca— "icchāmahaṃ,
|
| 37 | 3V:1350 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho meṇḍako gahapati bhagavantaṃ etadavoca— "adhivāsetu
|
| 38 | 3V:1353 |
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca— "paṭiggaṇhātu
|
| 39 | 3V:1958 |
, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca— "idha,
|
| 40 | 3V:2027 |
hoti vadeyyu yena naṃ. So tādiso sīlavisuddhiyā ṭhito,Visārado hoti visayha bhāsati;Nacchambhati parisagato na
|
| 41 | 4V:172 |
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sudhammaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho citto gahapati āyasmantaṃ sudhammaṃ etadavoca— "
|
| 42 | 4V:771 |
āpattiyo āpajjati parimāṇāyo appaṭicchannāyo. So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati, aparāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati.
|
| 43 | 4V:772 |
āpattiyo āpajjati parimāṇā paṭicchannāyo. So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati, aparāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati.
|
| 44 | 4V:773 |
āpajjati parimāṇā paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati, aparāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati.
|
| 45 | 4V:775 |
āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyo. So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati, aparāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati.
|
| 46 | 4V:776 |
parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati, aparāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati.
|
| 47 | 4V:944 |
suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike assāsetuṃ
|
| 48 | 4V:1045 |
pana samayena rājagahako seṭṭhi saputtadāro sake nivesane ṭhito hoti pañjaliko namassamāno— idheva, bhante, ayyo
|
| 49 | 4V:1127 |
Tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti, bhagavantaṃ āgamayamāno. Addasā kho bodhi
|
| 50 | 4V:1504 |
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kakudho devaputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca— "
|
| 51 | 4V:1505 |
, upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhante, kakudho devaputto maṃ etadavoca—
|
| 52 | 4V:1571 |
pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato avidūre rodamāno ṭhito hoti. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca
|
| 53 | 4V:1594 |
kho, upāli, pakatatto, samānasaṃvāsako, samānasīmāyaṃ ṭhito, saṃghaṃ bhindatī"ti. "Saṃghabhedo saṃghabhedoti,
|
| 54 | 4V:2251 |
cāhaṃ, devate, etarahi ca yathādhammo tathā ṭhito; api cāhaṃ na tāva diṭṭhiṃ āvi karomi
|
| 55 | 5V:436 |
āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. (8) Atirekatirattaṃ
|
| 56 | 5V:438 |
āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. (10) Acelakavaggo
|
| 57 | 5V:469 |
"Sossāmī"ti gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa. (8) Dhammikānaṃ
|
| 58 | 5V:566 |
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (9) Anādariyaṃ paṭicca ṭhito nisinnassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ
|
| 59 | 5V:569 |
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (12) Anādariyaṃ paṭicca ṭhito uccāraṃ vā passāvaṃ vā karonto ekaṃ āpattiṃ
|
| 60 | 5V:2004 |
pañcahi? Asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati— imehi kho, upāli
|
| 61 | 5V:2047 |
suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike assāsetuṃ
|
| 62 | 5V:2345 |
,Na saṃghabhinno na ca pana pakkhasaṅkanto;Samānasaṃvāsakabhūmiyā ṭhito,Kathaṃ nu sikkhāya asādhāraṇo siyā;Pañhā mesā
|
| 63 | 5V:2359 |
samāgatā,Kammaṃ kareyyuṃ samaggasaññino;Bhikkhu siyā dvādasayojane ṭhito,Kammañca taṃ kuppeyya vaggapaccayā;Pañhā mesā kusalehi
|
| 64 | 5V:2397 |
sīmaṃ sammannati, animittaṃ sīmaṃ sammannati, bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati, nadiyā sīmaṃ sammannati, samudde
|
| 65 | 5V:2404 |
sīmaṃ sammannati, animittaṃ sīmaṃ sammannati, bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati, nadiyā sīmaṃ sammannati, samudde
|
| 66 | 6D:239 |
bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ
|
| 67 | 6D:338 |
, majjhe siṅghāṭake pāsādo. Tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi rathikāyapi vīthiṃ
|
| 68 | 6D:340 |
accho vippasanno anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa
|
| 69 | 6D:357 |
gotama, gacchantena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati, ṭhito vā hi, bho gotama, ṭhitena brāhmaṇo
|
| 70 | 6D:370 |
ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ ambaṭṭhassa māṇavassa upari vehāsaṃ ṭhito hoti— "sacāyaṃ ambaṭṭho māṇavo bhagavatā yāvatatiyakaṃ
|
| 71 | 6D:404 |
vā nisinno assapiṭṭhe vā nisinno rathūpatthare vā ṭhito uggehi vā rājaññehi vā kiñcideva mantanaṃ manteyya.
|
| 72 | 6D:599 |
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgitaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho oṭṭhaddhopi licchavī āyasmantaṃ nāgitaṃ etadavoca— "
|
| 73 | 6D:600 |
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgitaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sīho samaṇuddeso āyasmantaṃ nāgitaṃ etadavoca— "
|
| 74 | 6D:601 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sīho samaṇuddeso bhagavantaṃ etadavoca— "ete,
|
| 75 | 6D:630 |
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca— "sutaṃ
|
| 76 | 6D:821 |
māṇava, majjhesiṅghāṭake pāsādo, tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi rathikāyapi vīthiṃ
|
| 77 | 6D:823 |
accho vippasanno anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa
|
| 78 | 6D:871 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rosikā nhāpito bhagavato kālaṃ ārocesi— "
|
| 79 | 6D:927 |
pāragavesī pāragāmī pāraṃ taritukāmo. So orime tīre ṭhito pārimaṃ tīraṃ avheyya— 'ehi pārāpāraṃ, ehi
|
| 80 | 7D:245 |
kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ
|
| 81 | 7D:254 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca— "sannipatito,
|
| 82 | 7D:356 |
bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṃ etadavoca— "parinibbātu
|
| 83 | 7D:385 |
yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, ānanda, māro pāpimā maṃ etadavoca—
|
| 84 | 7D:391 |
yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, ānanda, māro pāpimā maṃ etadavoca—
|
| 85 | 7D:401 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca— "sannipatito,
|
| 86 | 7D:449 |
kho pana samayena āyasmā upavāṇo bhagavato purato ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ
|
| 87 | 7D:450 |
parinibbānaṃ bhavissati. Ayañca mahesakkho bhikkhu bhagavato purato ṭhito ovārento, na mayaṃ labhāma pacchime kāle tathāgataṃ
|
| 88 | 7D:465 |
āyasmā ānando vihāraṃ pavisitvā kapisīsaṃ ālambitvā rodamāno ṭhito— 'ahañca vatamhi sekho sakaraṇīyo, satthu ca
|
| 89 | 7D:566 |
paññatto ahosi. Sovaṇṇamayassa kūṭāgārassa dvāre rūpiyamayo tālo ṭhito ahosi, tassa rūpiyamayo khandho sovaṇṇamayāni pattāni ca
|
| 90 | 7D:576 |
mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre ṭhito udānaṃ udānesi— 'tiṭṭha, kāmavitakka, tiṭṭha,
|
| 91 | 7D:644 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbaputto bhagavantaṃ etadavoca— "yaṃ
|
| 92 | 7D:827 |
me sossatī"ti— ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbadevaputto beluvapaṇḍuvīṇaṃ assāvesi, imā ca
|
| 93 | 7D:953 |
bhikkhu gacchanto vā 'gacchāmī'ti pajānāti, ṭhito vā 'ṭhitomhī'ti pajānāti, nisinno vā
|
| 94 | 7D:1114 |
yena aññataro gāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā majjhe gāmassa ṭhito tikkhattuṃ saṅkhaṃ upalāpetvā saṅkhaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ
|
| 95 | 8D:393 |
kho pana samayena āyasmā upavāṇo bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho āyasmā upavāṇo
|
| 96 | 8D:477 |
adhiṭṭhahi adāsi,Dānañca vatthāni sukhumāni succhavīni;Purimatarabhave ṭhito abhivissaji,Mahimiva suro abhivassaṃ. Taṃ katvāna ito
|
| 97 | 8D:495 |
tattha tattha,Purisavisesakaro pure ahosi. Mahiñca pana ṭhito anonamanto,Phusati karehi ubhohi jaṇṇukāni;Mahiruhaparimaṇḍalo ahosi,
|
| 98 | 8D:893 |
ayaṃ vuccatāvuso— 'bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito'. (9.1) Puna caparaṃ, āvuso
|
| 99 | 8D:894 |
ayaṃ vuccatāvuso— 'bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito'. (9.2) Puna caparaṃ, āvuso
|
| 100 | 8D:895 |
ayaṃ vuccatāvuso— 'bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito'. (9.3) Puna caparaṃ, āvuso
|
| 101 | 8D:896 |
ayaṃ vuccatāvuso— 'bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito'. (9.4) Cattāri padhānāni. Saṃvarapadhānaṃ
|
| 102 | 9M:311 |
bhikkhu gacchanto vā 'gacchāmī'ti pajānāti, ṭhito vā 'ṭhitomhī'ti pajānāti, nisinno vā
|
| 103 | 9M:535 |
kho pana samayena āyasmā nāgasamālo bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho āyasmā nāgasamālo
|
| 104 | 9M:700 |
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho daṇḍapāṇi sakko bhagavantaṃ etadavoca— "kiṃvādī
|
| 105 | 9M:702 |
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, daṇḍapāṇi sakko maṃ etadavoca—
|
| 106 | 9M:738 |
Tassa evamassa— 'kiṃ nu kho ahaṃ ṭhito? Yannūnāhaṃ nisīdeyyan'ti. So nisīdeyya. Tassa
|
| 107 | 9M:755 |
, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā,
|
| 108 | 9M:1136 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīgho parajano yakkho bhagavantaṃ etadavoca— "
|
| 109 | 9M:1201 |
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho saccako nigaṇṭhaputto āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca— "
|
| 110 | 9M:1211 |
ādāya ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ saccakassa nigaṇṭhaputtassa uparivehāsaṃ ṭhito hoti— "sacāyaṃ saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā yāvatatiyaṃ
|
| 111 | 9M:1269 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca— "kittāvatā
|
| 112 | 9M:1275 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsiṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho ahaṃ, mārisa moggallāna, bhagavantaṃ etadavocaṃ—
|
| 113 | 9M:1278 |
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, moggallāna, sakko devānamindo maṃ etadavoca—
|
| 114 | 9M:1416 |
dve agārā sadvārā. Tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi, anucaṅkamantepi anuvicarantepi
|
| 115 | 9M:1418 |
accho vippasanno anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi, carantampi tiṭṭhantampi.
|
| 116 | 9M:1738 |
passatī'ti. Eso tvaṃ, pāpima, paccaggaḷe ṭhito. Bhūtapubbāhaṃ, pāpima, dūsī nāma māro ahosiṃ
|
| 117 | 10M:2 |
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kandarako paribbājako tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṃghaṃ anuviloketvā
|
| 118 | 10M:33 |
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 119 | 10M:37 |
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito...pe... anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. (5) Puna
|
| 120 | 10M:38 |
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito...pe... anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. (6--8) Puna
|
| 121 | 10M:39 |
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito...pe... anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. (9) Puna
|
| 122 | 10M:40 |
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito...pe... anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. (10) Puna
|
| 123 | 10M:41 |
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 124 | 10M:190 |
, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ bahidvārakoṭṭhake ṭhito; so te dassanakāmo'"ti. "Evaṃ,
|
| 125 | 10M:352 |
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 126 | 10M:588 |
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīghanakho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca— "ahañhi,
|
| 127 | 10M:595 |
kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho āyasmato sāriputtassa
|
| 128 | 10M:718 |
dve agārā sadvārā. Tatra cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi anucaṅkamantepi anuvicarantepi;
|
| 129 | 10M:719 |
accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa
|
| 130 | 10M:800 |
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho vekhanaso paribbājako bhagavato santike udānaṃ udānesi—
|
| 131 | 10M:860 |
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca— "
|
| 132 | 10M:888 |
rājā ahosi maghadevo nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu
|
| 133 | 10M:895 |
tesaṃ rājā pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu
|
| 134 | 10M:896 |
videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu
|
| 135 | 10M:897 |
videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu
|
| 136 | 10M:926 |
Tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti bhagavantaṃ āgamayamāno. Addasā kho bodhi rājakumāro
|
| 137 | 10M:997 |
— "tiṭṭha, tiṭṭha, samaṇā"ti. "Ṭhito ahaṃ, aṅgulimāla, tvañca tiṭṭhā"ti. Atha
|
| 138 | 10M:999 |
brūsi ṭhitamaṭṭhitoti;Pucchāmi taṃ samaṇa etamatthaṃ,Kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhī"ti. "Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla
|
| 139 | 10M:1000 |
etamatthaṃ,Kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhī"ti. "Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla sabbadā,Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ;
|
| 140 | 10M:1056 |
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so puriso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca— "
|
| 141 | 10M:1057 |
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca—
|
| 142 | 10M:1058 |
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca—
|
| 143 | 10M:1168 |
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so māṇavako bhagavantaṃ etadavoca— "brahmāyu,
|
| 144 | 11M:444 |
bhikkhu gacchanto vā 'gacchāmī'ti pajānāti, ṭhito vā 'ṭhitomhī'ti pajānāti, nisinno vā
|
| 145 | 11M:461 |
, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo; tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena
|
| 146 | 11M:580 |
eko sahāyako uparipabbataṃ āroheyya. Tamenaṃ heṭṭhā pabbatapāde ṭhito sahāyako uparipabbate ṭhitaṃ sahāyakaṃ evaṃ vadeyya— '
|
| 147 | 11M:581 |
etaṃ, samma, anavakāso yaṃ tvaṃ uparipabbate ṭhito passeyyāsi ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan'ti. Tamenaṃ
|
| 148 | 11M:582 |
kho etaṃ samma, anavakāso yaṃ tvaṃ uparipabbate ṭhito passeyyāsi ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan'ti. Idāneva
|
| 149 | 11M:586 |
ṭhitā honti, hatthidamako ca dīghatomarayaṭṭhiṃ gahetvā purato ṭhito hoti. So āneñjaṃ kāraṇaṃ kāriyamāno neva purime
|
| 150 | 11M:635 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca— "idha,
|
| 151 | 11M:719 |
dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi anucaṅkamantepi anuvicarantepi;
|
| 152 | 11M:852 |
lomasakaṅgiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho candano devaputto āyasmantaṃ lomasakaṅgiyaṃ etadavoca— "
|
| 153 | 11M:859 |
yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhante, so devaputto maṃ etadavoca—
|
| 154 | 11M:1117 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi— "
|
| 155 | 11M:1123 |
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so devaputto maṃ gāthāhi ajjhabhāsi— '
|
| 156 | 12S1:344 |
,Maggo canekāyatanappavutto;Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña,Kismiṃ ṭhito paralokaṃ na bhāye"ti. "Vācaṃ manañca
|
| 157 | 12S1:345 |
gharamāvasanto,Saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;Etesu dhammesu ṭhito catūsu,Dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye"ti.
|
| 158 | 12S1:371 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "bhikkhuṃ
|
| 159 | 12S1:374 |
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
|
| 160 | 12S1:376 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māgho devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
|
| 161 | 12S1:379 |
chetvā na socatī"ti. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho māgadho devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
|
| 162 | 12S1:383 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dāmali devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
|
| 163 | 12S1:385 |
nadīsu,Āyūhati sabbagattebhi jantu;Gādhañca laddhāna thale ṭhito yo,Nāyūhatī pāragato hi sova. Esūpamā dāmali
|
| 164 | 12S1:387 |
pāragato hi so"ti. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho kāmado devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "dukkaraṃ,
|
| 165 | 12S1:395 |
hi visame samā"ti. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcālacaṇḍo devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
|
| 166 | 12S1:398 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho tāyano devaputto bhagavato santike imā gāthāyo
|
| 167 | 12S1:405 |
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, tāyano devaputto mama santike
|
| 168 | 12S1:430 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho candimaso devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
|
| 169 | 12S1:433 |
ambujo;Jhānāni upasampajja,appamattā raṇañjahā"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho veṇḍu devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
|
| 170 | 12S1:436 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīghalaṭṭhi devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
|
| 171 | 12S1:438 |
ñatvā udayabbayañca,Sucetaso anissito tadānisaṃso"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho nandano devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
|
| 172 | 12S1:442 |
dukkhamaticca iriyati,Tathāvidhaṃ devatā pūjayantī"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho candano devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
|
| 173 | 12S1:446 |
Nandīrāgaparikkhīṇo,so gambhīre na sīdatī"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho vāsudatto devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
|
| 174 | 12S1:449 |
matthake;Sakkāyadiṭṭhippahānāya,sato bhikkhu paribbaje"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho subrahmā devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
|
| 175 | 12S1:453 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kakudho devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "nandasi,
|
| 176 | 12S1:459 |
,tiṇṇaṃ loke visattikan"ti. Rājagahanidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho uttaro devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
|
| 177 | 12S1:462 |
maraṇe pekkhamāno,Lokāmisaṃ pajahe santipekkho"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavato santike imā gāthāyo
|
| 178 | 12S1:468 |
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, so devaputto mama santike
|
| 179 | 12S1:478 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sivo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo
|
| 180 | 12S1:487 |
santhavaṃ;Sataṃ saddhammamaññāya,sabbadukkhā pamuccatī"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho khemo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo
|
| 181 | 12S1:494 |
Mando maccumukhaṃ patto,akkhacchinnova jhāyatī"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho serī devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
|
| 182 | 12S1:508 |
paralokasmiṃ,patiṭṭhā honti pāṇinan'"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho ghaṭīkāro devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
|
| 183 | 12S1:528 |
,namo tesaṃ karomahan"ti. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "yattha
|
| 184 | 12S1:535 |
samitāvi ñatvā,Nāsīsati lokamimaṃ parañcā"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho nando devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
|
| 185 | 12S1:538 |
maraṇe pekkhamāno,Lokāmisaṃ pajahe santipekkho"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho nandivisālo devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
|
| 186 | 12S1:544 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho susimo devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "Evametaṃ,
|
| 187 | 12S1:556 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhito kho asamo devaputto pūraṇaṃ kassapaṃ ārabbha bhagavato
|
| 188 | 12S1:655 |
samayena sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa piṭṭhito ṭhito hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sudassanaṃ
|
| 189 | 12S1:1031 |
nivesane pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati vehāsaṃ ṭhito āyasmato brahmadevassa mātaraṃ brāhmaṇiṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
|
| 190 | 12S1:1074 |
obhāsetvā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhito kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca— "pasādehi, kokālika,
|
| 191 | 12S1:1081 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca— "kokāliko,
|
| 192 | 12S1:1082 |
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṃ etadavoca—
|
| 193 | 12S1:1092 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sanaṅkumāro bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
|
| 194 | 12S1:1095 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati devadattaṃ ārabbha bhagavato santike
|
| 195 | 12S1:1097 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavato santike imā gāthāyo
|
| 196 | 12S1:1108 |
vācaṃ bhāsitā— pahomi khvāhaṃ, āvuso, brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpetun'ti. 'Etassa, brāhmaṇa
|
| 197 | 12S1:1646 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca— "kiṃ
|
| 198 | 12S1:1649 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
|
| 199 | 12S1:1683 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
|
| 200 | 12S2:96 |
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca— "puccheyyāma
|
| 201 | 12S2:330 |
kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato upassuti ṭhito hoti. Addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ upassuti
|
| 202 | 12S2:1240 |
"ti. "Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, biḷāro sandhisamalasaṅkaṭīre ṭhito ahosi mudumūsiṃ maggayamāno— 'yadāyaṃ mudumūsi gocarāya
|
| 203 | 13S3:420 |
bhikkhave, bhikkhu nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito neva
|
| 204 | 13S4:608 |
kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato upassuti ṭhito hoti. Addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ upassuti
|
| 205 | 13S4:649 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca— "ko
|
| 206 | 13S4:655 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbadevaputto bhagavantaṃ etadavoca— "ko
|
| 207 | 13S4:1019 |
, bhikkhave, subhūmiyaṃ cātumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena
|
| 208 | 13S4:1033 |
kho pana samayena nando gopālako bhagavato avidūre ṭhito hoti. Atha kho nando gopālako bhagavantaṃ etadavoca
|
| 209 | 14S5:401 |
nābhijjhati nābhihaṃsati, na rāgaṃ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ
|
| 210 | 14S5:402 |
nābhijjhati nābhihaṃsati, na rāgaṃ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ
|
| 211 | 14S5:403 |
kuṇḍaliya, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā manāpāmanāpesu rūpesu ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ
|
| 212 | 14S5:1200 |
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito 'sekhosmī'ti pajāneyya, asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ
|
| 213 | 14S5:1201 |
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito 'sekhosmī'ti pajāneyya, asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ
|
| 214 | 14S5:1202 |
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito 'sekhosmī'ti pajānāti? Idha, bhikkhave,
|
| 215 | 14S5:1203 |
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito 'sekhosmī'ti pajānāti. Puna caparaṃ, bhikkhave
|
| 216 | 14S5:1204 |
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito 'sekhosmī'ti pajānāti. Katamo ca, bhikkhave
|
| 217 | 14S5:1205 |
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ ṭhito 'asekhosmī'ti pajānāti? Idha, bhikkhave,
|
| 218 | 14S5:1206 |
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ ṭhito 'asekhosmī'ti pajānātī"ti. Tatiyaṃ. "
|
| 219 | 14S5:1813 |
sammāsambuddhaṃ, atha amhākaṃ āroceyyāsī"ti. Dvīhatīhaṃ ṭhito kho so puriso addasa bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ.
|
| 220 | 15A1:95 |
āvilo luḷito kalalībhūto tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito na passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi.
|
| 221 | 15A1:97 |
accho vippasanno anāvilo tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Taṃ
|
| 222 | 15A3:712 |
, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesī'ti. Bhagavā pana,
|
| 223 | 15A3:713 |
, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesī'ti. Bhagavā pana,
|
| 224 | 15A3:714 |
, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesī'ti. Bhagavā pana,
|
| 225 | 15A3:916 |
taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati, tatra ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ
|
| 226 | 15A3:917 |
taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati, tatra ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ
|
| 227 | 15A3:918 |
taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati, tatra ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ
|
| 228 | 15A4:188 |
vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti
|
| 229 | 15A4:189 |
vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti
|
| 230 | 15A4:190 |
vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hoti
|
| 231 | 15A4:191 |
vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Ime kho, bhikkhave, cattāro ariyavaṃsā aggaññā
|
| 232 | 15A4:312 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "Yattha
|
| 233 | 15A4:321 |
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, rohitasso devaputto maṃ etadavoca—
|
| 234 | 15A4:458 |
anuppatto,kataṃ ananutāpiyaṃ. Etaṃ anussaraṃ macco,ariyadhamme ṭhito naro;Idheva naṃ pasaṃsanti,pecca sagge pamodatī"
|
| 235 | 15A4:796 |
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno brahmakāyikānaṃ devānaṃ
|
| 236 | 15A4:797 |
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno ābhassarānaṃ devānaṃ
|
| 237 | 15A4:798 |
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno, kālaṃ kurumāno subhakiṇhānaṃ devānaṃ
|
| 238 | 15A4:799 |
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno vehapphalānaṃ devānaṃ
|
| 239 | 15A4:804 |
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno brahmakāyikānaṃ devānaṃ
|
| 240 | 15A4:805 |
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno ābhassarānaṃ devānaṃ
|
| 241 | 15A4:1018 |
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ
|
| 242 | 15A4:1019 |
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ
|
| 243 | 15A4:1192 |
Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya parittaṃ macchaṃ ummujjamānaṃ. Tassa evamassa—
|
| 244 | 15A4:1194 |
Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya mahantaṃ macchaṃ ummujjamānaṃ. Tassa evamassa—
|
| 245 | 15A4:1481 |
bhante, anuruddhassa bāhiyo nāma saddhivihāriko kevalakappaṃ saṃghabhedāya ṭhito. Tatrāyasmā anuruddho na ekavācikampi bhaṇitabbaṃ maññatī"ti
|
| 246 | 16A5:111 |
. Seyyathāpi, bhikkhave, aññova aññaṃ paccavekkheyya, ṭhito vā nisinnaṃ paccavekkheyya, nisinno vā nipannaṃ paccavekkheyya
|
| 247 | 16A5:115 |
, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena
|
| 248 | 16A5:228 |
anuppatto,kataṃ ananutāpiyaṃ. Etaṃ anussaraṃ macco,ariyadhamme ṭhito naro;Idheva naṃ pasaṃsanti,pecca sagge pamodatī"
|
| 249 | 16A5:593 |
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kakudho devaputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca— "
|
| 250 | 16A5:595 |
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhante, kakudho devaputto maṃ etadavoca—
|
| 251 | 16A5:1113 |
. 'Yāva porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ mariyādo tattha brāhmaṇo ṭhito taṃ na vītikkamatī'ti, kho, doṇa,
|
| 252 | 16A5:1115 |
'Yāva porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ mariyādo tattha brāhmaṇo na ṭhito taṃ vītikkamatī'ti kho, doṇa, tasmā
|
| 253 | 16A6:293 |
jhāyī assāsarato,ajjhattaṃ susamāhito;Gacchaṃ samāhito nāgo,ṭhito nāgo samāhito. Seyyaṃ samāhito nāgo,nisinnopi samāhito
|
| 254 | 16A6:415 |
? 'Kathaṃ pana, mārisa, rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī'ti? 'Idha, devate, rukkhassa
|
| 255 | 16A6:416 |
? "Kathaṃ pana, bhante, samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī"ti? "Idha, brāhmaṇa dhammika,
|
| 256 | 16A7:68 |
idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā ṭhito hoti; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo
|
| 257 | 16A7:71 |
(2) Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā ṭhito hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati
|
| 258 | 16A7:108 |
kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ
|
| 259 | 16A7:612 |
, garukaṃ āpattiṃ jānāti, vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī
|
| 260 | 16A7:620 |
, garukaṃ āpattiṃ jānāti, vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro, catunnaṃ jhānānaṃ...pe... akasiralābhī, āsavānaṃ
|
| 261 | 17A8:59 |
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uttaraṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo āyasmantaṃ uttaraṃ etadavoca— "
|
| 262 | 17A8:157 |
sārathinā neva abhikkamati no paṭikkamati tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti
|
| 263 | 17A8:165 |
sārathinā neva abhikkamati no paṭikkamati tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi
|
| 264 | 17A9:20 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca— "icchāmahaṃ,
|
| 265 | 17A9:291 |
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 266 | 17A9:292 |
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 267 | 17A9:293 |
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 268 | 17A9:295 |
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 269 | 17A9:297 |
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 270 | 17A9:298 |
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 271 | 17A9:307 |
cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato, vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaṃ
|
| 272 | 17A9:308 |
cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato, vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaṃ
|
| 273 | 17A9:313 |
puratthimā samuddā pacchimo samuddo atha puratthimāya disāya ṭhito puriso evaṃ vadeyya— 'ahaṃ gamanena lokassa
|
| 274 | 17A10:272 |
suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike saññāpetuṃ
|
| 275 | 17A10:751 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca— "kokāliko,
|
| 276 | 17A10:752 |
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṃ etadavoca—
|
| 277 | 17A10:1056 |
khomayugaṃ nivattho allakusamuṭṭhiṃ ādāya bhagavato avidūre ekamantaṃ ṭhito hoti. Addasā kho bhagavā jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ tadahuposathe
|
| 278 | 17A10:1057 |
sīsaṃnhāto navaṃ khomayugaṃ nivattho allakusamuṭṭhiṃ ādāya ekamantaṃ ṭhito? Kiṃ nvajja brāhmaṇakulassā"ti? "Paccorohaṇī,
|
| 279 | 17A10:1156 |
khomayugaṃ nivattho allakusamuṭṭhiṃ ādāya bhagavato avidūre ekamantaṃ ṭhito hoti. Addasā kho bhagavā jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ tadahuposathe
|
| 280 | 17A10:1157 |
sīsaṃnhāto navaṃ khomayugaṃ nivattho allakusamuṭṭhiṃ ādāya ekamantaṃ ṭhito? Kiṃ nvajja brāhmaṇakulassā"ti? "Paccorohaṇī,
|
| 281 | 17A11:146 |
, tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 282 | 17A11:147 |
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 283 | 17A11:148 |
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 284 | 17A11:149 |
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 285 | 17A11:150 |
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 286 | 17A11:151 |
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
|
| 287 | 18Ud:19 |
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca— "kittāvatā
|
| 288 | 18Ud:193 |
,Akkoso ca vadho ca bandhanañca;Pabbatova so ṭhito anejo,Sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū"ti.
|
| 289 | 18Ud:248 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca— "icchāmahaṃ,
|
| 290 | 18Ud:464 |
bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṃ etadavoca— "Parinibbātu
|
| 291 | 18It:793 |
sotena ovuyheyya piyarūpasātarūpena. Tamenaṃ cakkhumā puriso tīre ṭhito disvā evaṃ vadeyya— 'kiñcāpi kho tvaṃ,
|
| 292 | 18Sn:290 |
(11) Sotesu gutto viditindriyo care,Dhamme ṭhito ajjavamaddave rato;Saṅgātigo sabbadukkhappahīno,Na lippati diṭṭhasutesu
|
| 293 | 18Sn:381 |
samācare ca. (3) Dhammārāmo dhammarato,Dhamme ṭhito dhammavinicchayaññū;Nevācare dhammasandosavādaṃ,Tacchehi nīyetha subhāsitehi. (
|
| 294 | 18Sn:443 |
yadi vā nigaṇṭhā;Paññāya taṃ nātitaranti sabbe,Ṭhito vajantaṃ viya sīghagāmiṃ. (6) Ye kecime
|
| 295 | 18Sn:790 |
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca— "kokāliko,
|
| 296 | 18Sn:1101 |
5) Majjhe yathā samuddassa,Ūmi no jāyatī ṭhito hoti;Evaṃ ṭhito anejassa,Ussadaṃ bhikkhu na
|
| 297 | 18Sn:1205 |
41) Athassa gatte disvāna,Paripūrañca byañjanaṃ;Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho,Manopañhe apucchatha. (42) "Ādissa
|
| 298 | 19Vv:761 |
,yassa kammassidaṃ phalaṃ. "Satisamuppādakaro,dvāre kakkaṭako ṭhito;Niṭṭhito jātarūpassa,sobhati dasapādako. Tena metādiso vaṇṇo
|
| 299 | 19Vv:826 |
,Ogāhanto brahāvanaṃ;Migaṃ tañceva nāddakkhiṃ,Tañca disvā ṭhito ahan"ti. "Svāgataṃ te mahāpuñña,atho
|
| 300 | 19Vv:1123 |
lesakappena ca vohareyya;So tādiso sukatakammakārī,Dhamme ṭhito kinti labhetha dukkhaṃ. Taṃ kāraṇā pātukatomhi attanā
|
| 301 | 19Pv:694 |
lesakappena ca vohareyya;So tādiso sukatakammakārī,Dhamme ṭhito kinti labhetha dukkhaṃ. Taṃ kāraṇā pātukatomhi attanā
|
| 302 | 19Pv:814 |
katakibbiso. Uttānopi ca paccittha,nikujjo vāmadakkhiṇo;Uddhampādo ṭhito ceva,ciraṃ bālo apaccatha. Bahūni vassasahassāni,pūgāni
|
| 303 | 19Th1:635 |
ca dhammesu visesi assa. Yo ve samuddova ṭhito anejo,Gambhīrapañño nipuṇatthadassī;Asaṃhāriyo nāma ca hoti
|
| 304 | 19Th1:942 |
anukampāya,aṭṭhāsi purisuttamo. Vanditvā satthuno pāde,ekamantaṃ ṭhito tadā;Pabbajjaṃ ahamāyāciṃ,sabbasattānamuttamaṃ. Tato kāruṇiko satthā
|
| 305 | 19Th1:1028 |
jhāyī assāsarato,ajjhattaṃ susamāhito;Gacchaṃ samāhito nāgo,ṭhito nāgo samāhito. Sayaṃ samāhito nāgo,nisinnopi samāhito
|
| 306 | 19Th1:1209 |
brūsi ṭhitamaṭṭhitoti;Pucchāmi taṃ samaṇa etamatthaṃ,'Kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhi'". "Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla
|
| 307 | 19Th1:1210 |
etamatthaṃ,'Kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhi'". "Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla sabbadā,Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ;
|
| 308 | 19Th1:1259 |
satta tato satta,saṃsārāni catuddasa;Nivāsamabhijānissaṃ,devaloke ṭhito tadā. Pañcaṅgike samādhimhi,sante ekodibhāvite;Paṭippassaddhiladdhamhi,dibbacakkhu
|
| 309 | 19Th1:1261 |
jānāmi,sattānaṃ āgatiṃ gatiṃ;Itthabhāvaññathābhāvaṃ,jhāne pañcaṅgike ṭhito. Pariciṇṇo mayā satthā,...pe... bhavanetti samūhatā.
|
| 310 | 19Th1:1570 |
kaṇha dukkhaṃ nigacchasi. Yo brahmānaṃ paripucchati,Sudhammāyaṃ ṭhito sabhaṃ;Ajjāpi tyāvuso sā diṭṭhi,Yā te
|
| 311 | 20Ap1:655 |
Āgantvāna ca sambuddho,ārūhi tañca nāvakaṃ;Vārimajjhe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yo so
|
| 312 | 20Ap1:775 |
dvipadindo narāsabho. Virocento gandhakuṭiṃ,devadevo narāsabho;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yenāyaṃ jotitā
|
| 313 | 20Ap1:837 |
yiṭṭhukāmohaṃ,paṭiyādetvāna bhojanaṃ;Brāhmaṇe paṭimānento,visāle māḷake ṭhito. Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ,piyadassiṃ mahāyasaṃ;Sabbalokavinetāraṃ,sayambhuṃ aggapuggalaṃ
|
| 314 | 20Ap1:1098 |
sūriyodayane yathā. Pasannacittaṃ disvāna,mahesī padumuttaro;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yo so
|
| 315 | 20Ap1:1155 |
isi;Bhuñjitvā tañca sabbaññū,vehāsaṃ nabhamuggami. Antalikkhe ṭhito satthā,atthadassī narāsabho;Mama cittaṃ pasādento,imā
|
| 316 | 20Ap1:1220 |
haṃsarājāva ambare. Abbhuggantvāna sambuddho,mahesi padumuttaro;Antalikkhe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. Yenidaṃ thavitaṃ ñāṇaṃ
|
| 317 | 20Ap1:1378 |
pakkamiṃ uttarāmukho. Bījaniṃ paggahetvāna,satthā lokagganāyako;Bhikkhusaṃghe ṭhito santo,imā gāthā abhāsatha. 'Iminā bījanidānena,
|
| 318 | 20Ap1:1389 |
deseti cakkhumā'. Mama saṅkappamaññāya,padumuttaranāyako;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yenāyaṃ añjalī
|
| 319 | 20Ap1:1408 |
asaniyā phalantiyā. Tenevāsanivegena,tattha kālaṅkato ahaṃ;Devaloke ṭhito santo,imā gāthā abhāsahaṃ. 'Aho buddhā
|
| 320 | 20Ap1:1449 |
avandiṃ bodhimuttamaṃ;Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho. Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha;'Iminā dhajadānena,upaṭṭhānena
|
| 321 | 20Ap1:1459 |
vuṭṭhiṃ,nibbāpento mahājanaṃ. Sadhajaṃ padumaṃ gayha,aḍḍhakose ṭhito ahaṃ;Padumuttaramunissa,pahaṭṭho ukkhipimambare. Āgacchante ca padume
|
| 322 | 20Ap1:1461 |
vadataṃ varo. Karaseṭṭhena paggayha,jalajaṃ pupphamuttamaṃ;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yenidaṃ padumaṃ
|
| 323 | 20Ap1:1549 |
tādino. Tañca dussaṃ paṭiggayha,buddho lokagganāyako;Antalikkhe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Iminā vatthadānena,
|
| 324 | 20Ap1:1663 |
vāhasā mayaṃ. Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Vīthiyañhi ṭhito santo,imā gāthā abhāsatha. 'Yo so
|
| 325 | 20Ap1:1892 |
ahaṃ;Sampaṭicchi mahāvīro,buddho kāruṇiko isi. Antalikkhe ṭhito satthā,padumuttaranāmako;Mama saṅkappamaññāya,imaṃ gāthaṃ abhāsatha.
|
| 326 | 20Ap1:1965 |
mahāghoso avattatha. Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Antalikkhe ṭhito satthā,saṃvejesi mahājanaṃ. Sabbe devā attamanā,nikkhittakavacāvudhā
|
| 327 | 20Ap1:2054 |
. "Ajjhāyako mantadharo,tiṇṇaṃ vedāna pāragū;Abbhokāse ṭhito santo,addasaṃ lokanāyakaṃ. Sīhaṃ yathā vanacaraṃ,byaggharājaṃva
|
| 328 | 20Ap1:2144 |
mayhaṃ,diṭṭhadhammasukhāvaho. Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho,āhutīnaṃ paṭiggaho;Antalikkhe ṭhito satthā,imaṃ gāthaṃ abhāsatha. 'Iminā phaladānena,
|
| 329 | 20Ap1:2314 |
Disvā taṃ sukataṃ kammaṃ,anomadassī naruttamo;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imaṃ gāthaṃ abhāsatha. 'Iminā sudhakammena,
|
| 330 | 20Ap1:2457 |
narāsabho;Abbhuggantvāna vehāsaṃ,gacchate anilañjase. Yamhi dese ṭhito satthā,abbhuggacchi mahāmuni;Tāhaṃ desaṃ apūjesiṃ,pasanno
|
| 331 | 20Ap1:2613 |
vilasantaṃva,padumuttaranāyakaṃ. Isimuggāni pisitvā,madhukhudde anīḷake;Pāsādeva ṭhito santo,adāsiṃ lokabandhuno. Aṭṭhasatasahassāni,ahesuṃ buddhasāvakā;Sabbesaṃ
|
| 332 | 20Ap1:3094 |
ca;Sattatiṃsati gāthāyo,gaṇitāyo vibhāvibhi. "Devaloke ṭhito santo,vipassissa mahesino;Dhammaṃ suṇitvā mudito,imaṃ
|
| 333 | 20Ap1:3214 |
navamaṃ. "Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho,vipassī dakkhiṇāraho;Nadītīre ṭhito satthā,bhikkhusaṃghapurakkhato. Nāvā na vijjate tattha,santāraṇī
|
| 334 | 20Ap1:3677 |
abhiropayiṃ. Siddhattho ca lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imaṃ gāthaṃ abhāsatha. 'Yo me
|
| 335 | 20Ap1:3725 |
ahaṃ;Sampaṭicchi mahāvīro,buddho kāruṇiko isi. Antalikkhe ṭhito satthā,padumuttaranāmako;Mama saṅkappamaññāya,imaṃ gāthamabhāsatha. '
|
| 336 | 20Ap1:3825 |
mamaṃ tadā. Gharato nikkhamantassa,sayambhū aggapuggalo;Vīthiyaṃva ṭhito satthā,akā me anumodanaṃ. Pasannacitto sumano,yo
|
| 337 | 20Ap1:3886 |
buddhaseṭṭhaṃ apūjayiṃ. Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Antalikkhe ṭhito satthā,akā me anumodanaṃ. 'Iminā ekapadumena,
|
| 338 | 20Ap1:4159 |
bhagavato,nhātakassa tapassino;Katvāna sumanadāmaṃ,dhārayiṃ purato ṭhito. Catunnavutito kappe,yaṃ dāmaṃ dhārayiṃ tadā;Duggatiṃ
|
| 339 | 20Ap1:4622 |
aṭṭhāsahaṃ tadā. Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yo me
|
| 340 | 20Ap1:4763 |
phalaṃ. Divā vā yadi vā rattiṃ,caṅkamanto ṭhito cahaṃ;Channo saḷalapupphehi,puññakammassidaṃ phalaṃ. Imasmiṃyeva kappamhi
|
| 341 | 20Ap1:4883 |
jhāpayiṃ ahaṃ. Sarīraṃ jhāpayitvāna,gandhatoyaṃ samokiriṃ;Antalikkhe ṭhito yakkho,nāmamaggahi tāvade. 'Yaṃ pūritaṃ tayā
|
| 342 | 20Ap1:5352 |
nisīditvā,arahattamapāpuṇiṃ. Caṅkamanto nipajjanto,nisinno uda vā ṭhito;Buddhaseṭṭhaṃ saritvāna,viharāmi ahaṃ sadā. Cīvare piṇḍapāte
|
| 343 | 20Ap1:6014 |
buddhaṃ,gacchantaṃ anilañjase. Labujaṃ phalamādāya,buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;Ākāseva ṭhito santo,paṭiggaṇhi mahāyaso. Vittisañjanano mayhaṃ,diṭṭhadhammasukhāvaho;Phalaṃ
|
| 344 | 20Ap1:6080 |
hotu bhaddako. Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Antalikkhe ṭhito satthā,imaṃ gāthaṃ abhāsatha. 'So te
|
| 345 | 20Ap1:6327 |
mahāyaso;Uppajji mātukucchimhi,dasasahassi kampatha. Assamassāvidūramhi,caṅkamamhi ṭhito ahaṃ;Sabbe sissā samāgantvā,āgacchuṃ mama santike.
|
| 346 | 20Ap1:6961 |
'. Kaccānassa guṇaṃ sutvā,taṃ ṭhānaṃ patthayaṃ ṭhito;Anāgatamhi addhāne,gotamassa mahāmune. Tassa dhammesu dāyādo
|
| 347 | 20Ap1:7007 |
tenānusiṭṭhohaṃ,nāyakena hitesinā;Gijjhakūṭaṃ samāruyha,jhāyāmi girikandare. Ṭhito pabbatapādamhi,assāsayi mahāmuni;Vakkalīti jino vācaṃ,taṃ
|
| 348 | 20Ap1:7221 |
sahassena,sahadānamadāsahaṃ. Mahādānaṃ daditvāna,abhivādiya nāyakaṃ;Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho,idaṃ vacanamabraviṃ. 'Tayi saddhāya me
|
| 349 | 20Ap1:7447 |
tadā. Nipacca sirasā pāde,katokāso katañjalī;Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho,santhaviṃ jinamuttamaṃ. 'Namo te vādimaddana,
|
| 350 | 20Ap1:7462 |
me nāmaṃ,abhavī lokasammataṃ. Yadāhaṃ viññutaṃ patto,ṭhito paṭhamayobbane;Tadā rājagahe ramme,sāriputtamahaddasaṃ. Pañcavīsatimaṃ bhāṇavāraṃ
|
| 351 | 20Ap1:7653 |
ghare. Yadā ca taruṇo bhaddo,paṭhame yobbane ṭhito;Tadā selaṃ saparisaṃ,vinetvā narasārathi. Tehi sabbehi
|
| 352 | 20Ap1:7720 |
phalaṃ. Divā vā yadi vā rattiṃ,caṅkamanto ṭhito cahaṃ;Channo salalapupphehi,puññakammassidaṃ phalaṃ. Imasmiṃyeva kappamhi
|
| 353 | 20Ap2:202 |
vacanamabraviṃ. 'Santattā kuthitā bhūmi,sūro majjhanhike ṭhito;Mālutā ca na vāyanti,kālo cevettha mehiti.
|
| 354 | 22J:84 |
rāsi,soṇṇamālā ca nandako;Yattha dāso āmajāto,ṭhito thullāni gajjatī"ti. Nandajātakaṃ navamaṃ. "Kāmaṃ
|
| 355 | 22J:914 |
"Dūre suto ceva brahā ca rukkho,Dese ṭhito bhūtanivāsarūpo;Tasmā namassāmi imaṃ palāsaṃ,Ye cettha
|
| 356 | 22J:982 |
paṇḍitā". "Rājaputta namo tyatthu,sacce dhamme ṭhito casi;Yassa te byasanaṃ patto,saccasmiṃ ramate
|
| 357 | 22J:1746 |
dukkhāpetvā,āpannosmi padaṃ imaṃ;So sukhaṃ nādhigacchāmi,ṭhito bhāṇumatāmivā"ti. Indriyajātakaṃ sattamaṃ. "Ādittasmiṃ agārasmiṃ
|
| 358 | 22J:2402 |
;So rukkho phandano nāma,yassa mūle ahaṃ ṭhito. Arānaṃ cakkanābhīnaṃ,īsānemirathassa ca;Sabbassa te kammaniyo
|
| 359 | 22J:2671 |
uppajjate tava". "Dummī rajojalladharo,aghe vehāyasaṃ ṭhito;Manuññaṃ bhāsase vācaṃ,yaṃ mayhaṃ hadayaṅgamaṃ. Devatānusi
|
| 360 | 22J:3279 |
dhammañca adhiṭṭhitosi. Yo hitvā pubbasaññogaṃ,pacchā saṃyojane ṭhito;Adhammañceva carati,pāpañcassa pavaḍḍhati. Ehi taṃ pāpayissāmi
|
| 361 | 23J:347 |
nicchāmi ahaṃ paresaṃ;Ekovimaṃ hārayissāmi bhāraṃ,Dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto". "Saggūpagaṃ puññakammaṃ janinda,Mā
|
| 362 | 23J:865 |
yojetumarahasi. Sakumāro sakhā tyasmi,sacitte casmi te ṭhito;Ñāto senāpati tyāhaṃ,haṃsānaṃ pavaruttama. Kathaṃ ahaṃ
|
| 363 | 23J:867 |
"Eso hi dhammo sumukha,yaṃ tvaṃ ariyapathe ṭhito;Yo bhattāraṃ sakhāraṃ maṃ,na pariccattumussahe. Tañhi
|
| 364 | 23J:946 |
santasi". "Nāhaṃ anāgataṃ dīghaṃ,samavekkhāmi pakkhima;Ṭhito dasasu dhammesu,paralokaṃ na santase. Dānaṃ sīlaṃ
|
| 365 | 23J:994 |
kalahaṃ udīrayi". "Yo sabbalokaccarito mahāmuni,Dhamme ṭhito nārado saccanikkamo;So nobravi girivare gandhamādane,Gantvāna
|
| 366 | 23J:1251 |
ye vipulā pasatthā;Visodhito paralokassa maggo,Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Katā me kalyāṇā anekarūpā
|
| 367 | 23J:1253 |
me issariyaṃ pasatthaṃ;Visodhito paralokassa maggo,Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Pitā ca mātā ca
|
| 368 | 23J:1255 |
me issariyaṃ pasatthaṃ;Visodhito paralokassa maggo,Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Ñātīsu mittesu katā me
|
| 369 | 23J:1257 |
,Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca;Visodhito paralokassa maggo,Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Dinnaṃ me dānaṃ bahudhā
|
| 370 | 23J:2990 |
,Paññākkhandho sīlamayassa sākhā;Atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko,Gavapphalo hatthigavāssachanno. Naccagītatūriyābhinādite,Ucchijja senaṃ
|
| 371 | 23J:3463 |
. "Ime kumāre disvāna,mañjuke piyabhāṇine;Dhamme ṭhito mahārājā,sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;Laddhā pītisomanassaṃ,bahuṃ dassati
|
| 372 | 24Mn:81 |
paramapuriso paramapattippatto. So nevācinati nāpacinati, apacinitvā ṭhito. Neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito.
|
| 373 | 24Mn:1043 |
vuccanti ye pakatisaññāya ṭhitā, napi so pakatisaññāya ṭhito. Visaññasaññino vuccanti ummattakā ye ca khittacittā,
|
| 374 | 24Mn:1392 |
ti. Majjhe yathā samuddassa,Ūmi no jāyatī ṭhito hoti;Evaṃ ṭhito anejassa,Ussadaṃ bhikkhu na
|
| 375 | 24Mn:1393 |
. Majjhe yathā samuddassa, ūmi no jāyatī ṭhito hotīti. Samuddo caturāsītiyojanasahassāni ubbedhena gambhīro. Heṭṭhā
|
| 376 | 24Mn:1394 |
aluḷito abhanto vūpasanto tatra ūmi no jāyati, ṭhito hoti samuddoti. Evampi majjhe yathā samuddassa ūmi
|
| 377 | 24Mn:1395 |
samuddassa ūmi no jāyatī ṭhito hoti. Evaṃ ṭhito anejassāti. Evanti opammasampaṭipādanaṃ. Ṭhitoti lābhepi na
|
| 378 | 24Mn:1398 |
— "Majjhe yathā samuddassa,Ūmi no jāyatī ṭhito hoti;Evaṃ ṭhito anejassa,Ussadaṃ bhikkhu na
|
| 379 | 24Mn:1839 |
paramapuriso paramapattippatto. So nevācinati, nāpacinati; apacinitvā ṭhito neva pajahati, na upādiyati; pajahitvā ṭhito
|
| 380 | 24Mn:1974 |
vā gacchanto vā "gacchāmī"ti pajānāti, ṭhito vā "ṭhitomhī"ti pajānāti, nisinno vā
|
| 381 | 24Mn:2000 |
paṭissato— ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena
|
| 382 | 24Mn:2001 |
paṭissato— ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena
|
| 383 | 24Mn:2002 |
paṭissato— ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena
|
| 384 | 25Cn:43 |
upāgataṃ. Athassa gatte disvāna,paripūrañca byañjanaṃ;Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho,manopañhe apucchatha. "Ādissa jammanaṃ brūhi,
|
| 385 | 25Cn:467 |
. So neva ācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito. Neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito.
|
| 386 | 25Cn:1308 |
patissato, ayaṃ vuccati paccekasambuddho porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena...pe... Santuṭṭho hoti
|
| 387 | 25Cn:1541 |
vaṭṭā saṃkhittā. Atha vā so paccekasambuddho khandhapariyante ṭhito dhātupariyante ṭhito āyatanapariyante ṭhito gatipariyante ṭhito upapattipariyante
|
| 388 | 26Ps:917 |
ābhujitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti ujuko hoti kāyo ṭhito supaṇihito. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti parīti pariggahaṭṭho.
|
| 389 | 26Ps:1523 |
virajjati. Virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. Virāgoti dve virāgā— nibbānañca
|
| 390 | 26Ps:1525 |
virajjati. Virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. Virāgoti dve virāgā— nibbānañca
|
| 391 | 26Ps:1527 |
virajjati. Virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. Virāgoti dve virāgā— nibbānañca
|
| 392 | 26Ps:1530 |
virajjati virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. Virāgoti dve virāgā— nibbānañca
|
| 393 | 26Ps:1627 |
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
|
| 394 | 26Ps:1632 |
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
|
| 395 | 26Ps:1636 |
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
|
| 396 | 26Ps:1642 |
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
|
| 397 | 26Ps:1648 |
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
|
| 398 | 26Ps:1653 |
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
|
| 399 | 26Ps:1800 |
bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesi. So dissamānenapi kāyena dhammaṃ
|
| 400 | 27Ne:266 |
vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ puññabhāgiyāya paṭipadāya desayati, so saṃvarasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī bhavati, tattha bhagavā nibbedhabhāgiyaṃ
|
| 401 | 27Ne:558 |
"anattani attā"ti vipallāso. Paṭhame vipallāse ṭhito kāme upādiyati, idaṃ vuccati kāmupādānaṃ; dutiye
|
| 402 | 27Ne:560 |
saṃyujjati, ayaṃ vuccati avijjāyogo. Paṭhame yoge ṭhito abhijjhāya kāyaṃ ganthati, ayaṃ vuccati abhijjhākāyagantho;
|
| 403 | 27Ne:686 |
sammāsambuddhaṃ, atha amhākaṃ āroceyyāsī"ti. Dvīhatīhaṃ ṭhito kho so puriso addasa bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ,
|
| 404 | 27Ne:1108 |
canekāyatano pavutto;Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña,Kismiṃ ṭhito paralokaṃ na bhāyeti. Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā
|
| 405 | 27Ne:1109 |
gharamāvasanto,Saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;Etesu dhammesu ṭhito catūsu,Dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye"ti.
|
| 406 | 27Ne:1110 |
, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū. Etesu dhammesu ṭhito catūsu, dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye"ti
|
| 407 | 27Ne:1133 |
rāgacaritā ca dosacaritā ca mohacaritā ca, rāgamukhe ṭhito rāgacarito, rāgamukhe ṭhito dosacarito, rāgamukhe ṭhito
|
| 408 | 27Pe:184 |
ca, tattha ugghaṭitaññū puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, ekabījī hoti paṭhamo sotāpanno.
|
| 409 | 27Pe:189 |
Sakkāyasamudayagāminīyevāyaṃ paṭipadā hotu, ayaṃ tattha tattha paṭipattiyā ṭhito gacchati nibbānaṃ, gacchati apāyaṃ, gacchati devamanussassa.
|
| 410 | 27Pe:197 |
ñāṇaṃ. Dasamaṃ tathāgatabalaṃ. Imesu dasasu balesu ṭhito tathāgato pañcavidhaṃ sāsanaṃ deseti saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ dassanabhāgiyaṃ
|
| 411 | 27Pe:319 |
pahāya dehaṃ;Taṃ sabbajāniṃ kusalo viditvā,Dhamme ṭhito brahmacariyaṃ careyya". Tayome, bhikkhave, satthāro,
|
| 412 | 27Pe:451 |
ariyadhammā desitā, tena tena pakārena ayaṃ kileso ṭhito. Atthi hi eko kileso, tena vā
|
| 413 | 27Pe:545 |
tīhākārehi dasa padāni...pe.... Tattha yogāvacaro sīlakkhandhe ṭhito dosaṃ akusalaṃ na upādiyati, dosānusayaṃ samūhanati,
|
| 414 | 27Pe:593 |
dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ dassanabhūmi. Sotāpattiphalañca sotāpattiphale ṭhito uttari samathavipassanaṃ bhāvento yuganaddhā vattamānā kāmarāgabyāpādānaṃ yebhuyyena
|
| 415 | 27Pe:594 |
karoti, ayaṃ tanubhūmi. Sakadāgāmiphalañca yo sakadāgāmiphale ṭhito vipassanaṃ bhāvento kāmarāgabyāpāde sānusaye anavasesaṃ pajahati, kāmarāgabyāpādesu
|
| 416 | 27Pe:595 |
tasmā lokā, ayaṃ vītarāgabhūmi. Anāgāmiphalañca anāgāmiphale ṭhito uttari samathavipassanaṃ bhāvento pañca uddhambhāgiyāni saṃyojanāni pajahati
|
| 417 | 27Pe:713 |
, adoso adosoyeva. Imehi tīhi kusalamūlehi sekkhabhūmiyaṃ ṭhito asekkhamaggaṃ uppādeti. Sekkhabhūmi sampattikammadhamme uppādeti, sā
|
| 418 | 27Pe:798 |
? Akusalassa kammassa yo vipākaṃ paccanubhoti. Tattha ṭhito akusale dhamme uppādiyati vicayantaṃ yujjati. Kusalassa kammassa
|
| 419 | 27Pe:878 |
sabbesampi so kilesānaṃ vāyamati paṭisotaṃ. Yo attanā ṭhito kāyenapi so ṭhito vācācittenapi so ṭhito. Ayaṃ
|
| 420 | 27Pe:923 |
, ayaṃ vicayo. (1--2) Yuttīti dāne ṭhito ubhayaṃ hi paripūreti. Macchariyañca pajahati. Puññañca
|
| 421 | 27Pe:946 |
Idañca pamāṇā cattāro āhārā. Tattha paṭhame vipallāse ṭhito kāme upādiyati, idaṃ kāmupādānaṃ. Dutiye vipallāse
|
| 422 | 27Pe:947 |
attato upādiyati, idaṃ attavādupādānaṃ. Tattha kāmupādāne ṭhito kāme abhijjhāyati ganthati, ayaṃ abhijjhākāyagantho. Sīlabbatupādāne
|
| 423 | 28Mi:23 |
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ assaguttaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo āyasmantaṃ assaguttaṃ etadavoca— "
|
| 424 | 28Mi:40 |
pāturahosi. Addasā kho nāgaseno dārako attano dvārakoṭṭhake ṭhito āyasmantaṃ rohaṇaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna attamano udaggo
|
| 425 | 28Mi:53 |
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ assaguttaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā nāgaseno āyasmantaṃ assaguttaṃ etadavoca— "
|
| 426 | 28Mi:525 |
nāgasenaṃ upasaṅkamitvā therassa pāde sirasā vanditvā ekamantaṃ ṭhito idamavoca— "Atthi me, bhante nāgasena,
|
| 427 | 28Mi:582 |
sāmaṇerī saṃghaṃ bhindati, bhikkhu pakatatto samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito saṃghaṃ bhindatī"ti. "Saṃghabhedako, bhante,
|
| 428 | 28Mi:644 |
kho, mahārāja, jinasāsanavarasaddhammataḷāko
ācārasīlaguṇavattapaṭipattivimalanavasalilasampuṇṇo uttariyamāno bhavaggamabhibhavitvā ṭhito. Yadi tattha buddhaputtā ācārasīlaguṇavattapaṭipattimeghavassaṃ aparāparaṃ anuppabandhāpeyyuṃ abhivassāpeyyuṃ |
| 429 | 28Mi:753 |
abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ. 'Upagato so samaṇaliṅgaṃ, buddhādhippāye ṭhito, tenāhaṃ liṅgena dūramapagato'ti arahati upāsako sotāpanno
|
| 430 | 28Mi:867 |
kenaci agghāpetuṃ tuletuṃ parimetuṃ, māyaṃ evarūpe bhikkhubhāve ṭhito lokena samasamo bhavatūti bhikkhūnaṃyeva antare pātimokkhuddeso carati.
|
| 431 | 28Mi:872 |
Puna ca tumhe bhaṇatha— 'tusite kāye ṭhito bodhisatto aṭṭha mahāvilokanāni viloketi, kālaṃ viloketi,
|
| 432 | 28Mi:914 |
paccati phalaṃ deti. Devadattopi, mahārāja, issariye ṭhito janapadesu ārakkhaṃ deti, setuṃ sabhaṃ puññasālaṃ kāreti
|
| 433 | 28Mi:1019 |
kāyaviññatti sāvajjā? Idhekacco bhikkhu kulāni upagantvā anokāse ṭhito ṭhānaṃ bhañjati, ayaṃ kāyaviññatti sāvajjā. Tāya
|
| 434 | 28Mi:1020 |
, mahārāja, idhekacco bhikkhu kulāni upagantvā anokāse ṭhito galaṃ paṇāmetvā morapekkhitaṃ pekkhati 'evaṃ ime passantī
|
| 435 | 28Mi:1376 |
hotu, atthi pana taṃ ṭhānaṃ, yattha ṭhito sammāpaṭipanno nibbānaṃ sacchikarotī"ti? "Āma, mahārāja
|
| 436 | 28Mi:1377 |
Katamaṃ pana, bhante, taṃ ṭhānaṃ, yattha ṭhito sammāpaṭipanno nibbānaṃ sacchikarotī"ti? "Sīlaṃ, mahārāja
|
| 437 | 30Vbh:1740 |
"Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyā"ti ujuko hoti kāyo ṭhito paṇihito. "Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā"ti tattha
|
| 438 | 31Pu:163 |
nimuggo nimuggova hoti, ummujjitvā nimujjati, ummujjitvā ṭhito hoti, ummujjitvā vipassati viloketi, ummujjitvā patarati,
|
| 439 | 31Pu:204 |
"dhammānusārī". Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dhammānusārī phale ṭhito diṭṭhippatto. Katamo ca puggalo saddhānusārī? Yassa
|
| 440 | 31Pu:205 |
"saddhānusārī". Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī phale ṭhito saddhāvimutto. Katamo ca puggalo sattakkhattuparamo? Idhekacco
|
| 441 | 31Pu:521 |
ummujjitvā nimujjati. (2) Kathañca puggalo ummujjitvā ṭhito hoti? Idhekacco puggalo ummujjati "sāhu saddhā
|
| 442 | 31Pu:532 |
saddhānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī, phale ṭhito saddhāvimuttoti. (7) Sattakaniddeso. Tattha katame
|
| 443 | 31Pu:543 |
dhammānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dhammānusārī, phale ṭhito diṭṭhippatto. (8) Katamo ca puggalo saddhānusārī
|
| 444 | 31Pu:544 |
saddhānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī, phale ṭhito saddhāvimuttoti. (9) Navakaniddeso. Katamesaṃ pañcannaṃ
|
| 445 | 32Kv:522 |
Āmantā. Hañci arahā nevācinati na apacinati apacinitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "parihāyati
|
| 446 | 32Kv:523 |
Hañci arahā neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "parihāyati
|
| 447 | 32Kv:524 |
Hañci arahā neva visineti na ussineti visinitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "parihāyati
|
| 448 | 32Kv:525 |
Hañci arahā neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "parihāyati
|
| 449 | 32Kv:979 |
bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito dasasahassilokadhātuṃ sarena viññāpesi— 'Ārabbhatha nikkamatha,yuñjatha
|
| 450 | 32Kv:2436 |
? Āmantā. Hañci arahā nevācināti nāpacināti apacinitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "atthi
|
| 451 | 32Kv:2437 |
o Nanu arahā neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito, neva visineti na ussineti visinetvā ṭhito,
|
| 452 | 32Kv:2633 |
— "idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā ṭhito hoti, ummujjitvā vipassati viloketi, ummujjitvā patarati,
|
| 453 | 32Kv:2741 |
Āmantā. Hañci arahā nevācināti na apacināti apacinitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "arahā
|
| 454 | 32Kv:2744 |
parinibbāyatī"ti. Kusalacittakathā niṭṭhitā. o Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Nanu arahā pakaticitte ṭhito
|
| 455 | 32Kv:2745 |
āneñje ṭhito parinibbāyatī"ti. o Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Arahā kiriyamaye citte ṭhito
|
| 456 | 32Kv:2746 |
āneñje ṭhito parinibbāyatī"ti. o Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Arahā kiriyābyākate citte ṭhito
|
| 457 | 32Kv:2747 |
āneñje ṭhito parinibbāyatī"ti. o Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Nanu bhagavā catutthajjhānā vuṭṭhahitvā
|
| 458 | 32Kv:2774 |
parinibbānaṃ, arahā kusalacitto parinibbāyati, arahā āneñje ṭhito parinibbāyati, atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayo, atthi gabbhaseyyāya
|
Tiṇavatthāraka
The 7th Adhikaraṇasamatha, Vinaya Discipline No.227
An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):
"settling in with an agreement from all parties" 2V:2094 (settling in with an agreement from all parties) tiṇavatthārakoti
An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :
"ระงับอธิกรณ์ด้วยให้ประนีประนอมหรือเลิกแล้วกันไป"2V:2094 (ระงับอธิกรณ์ด้วยให้ประนีประนอมหรือเลิกแล้วกันไป) tiṇavatthārakoti
หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index)คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation)สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป
A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (tiṇavatthārakoti) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :
| TOTAL | V | |||
| 1 | tiṇavatthārakoti | 6 | 6 | |
| 6 | 6 |
Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:
| 1 | 2V:2094 |
dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. (1--7:221--227) Uddiṭṭhā kho, āyasmanto,
|
| 2 | 2V:3580 |
dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, satta adhikaraṇasamathā dhammā
|
| 3 | 5V:1736 |
... sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā... sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā— ime dhammā saṃsaṭṭhā, udāhu visaṃsaṭṭhā?
|
| 4 | 5V:1737 |
... sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā... sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā— ime dhammā saṃsaṭṭhā, no visaṃsaṭṭhā;
|
| 5 | 5V:1745 |
... sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā... sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā— ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu
|
Uppathenagamanasikkhāpada
The 72nd Sekhiya Rule of Training, Vinaya Discipline No.217
An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):
"Walking beside a path, I will not teach Dhamma to a person walking on the path who is not ill: a training to be observed." 2V:2068 (walking beside a path, do not teach Dhamma to a person who is not ill, being in the way) uppathena
An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :
"ภิกขุพึงทำความศึกษาว่า เราเดินไปนอกทาง จักไม่แสดงธัมมะแก่คนไม่เจ็บไข้ ผู้ไปอยู่ในทาง." 2V:2068 (ภิกขุเดินอยู่นอกทางเดิน ไม่แสดงธัมมะแก่ผู้ไม่เจ็บไข้ที่เดินบนทางเดิน) uppathena
หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป
A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (uppathena) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :
| TOTAL | V | S | |||
| 1 | uppathena | 9 | 8 | 1 | |
| 9 | 8 | 1 |
Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:
| 1 | 2V:2067 |
ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uppathena gacchantā pathena gacchantassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na
|
| 2 | 2V:2068 |
gacchantā pathena gacchantassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā
|
| 3 | 2V:2069 |
sikkhā karaṇīyā"ti. (72:217) Na uppathena gacchantena pathena gacchantassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo
|
| 4 | 5V:316 |
ca samuṭṭhāti...pe.... (11) Anādariyaṃ paṭicca uppathena gacchantena pathena gacchantassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ...pe... ekā
|
| 5 | 5V:329 |
,veṭhitoguṇṭhitassa ca. Chamā nīcāsane ṭhāne,pacchato uppathena ca;Ṭhitakena na kātabbaṃ,harite udakamhi cāti.
|
| 6 | 5V:568 |
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (11) Anādariyaṃ paṭicca uppathena gacchanto pathena gacchantassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ
|
| 7 | 5V:1112 |
saddā na byāhare. Chamā nīcāsane ṭhānaṃ,pacchato uppathena ca;Vajjānuvattigahaṇā,osāre paccācikkhanā. Kismiṃ saṃsaṭṭhā dve
|
| 8 | 23J:522 |
raṭṭhavaḍḍhanaṃ;Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ,"mahārāja suṇohi me. Uppathena vajantassa,yo maggamanusāsati;Tassa ce vacanaṃ kayirā,
|
Sativinaya
The 2nd Adhikaraṇasamatha Rule, Vinaya Discipline No.222
An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):
"settling dispute by the fact that the sekiya disciples have been mindfulness." 2V:2094 (settling dispute by the fact that the sekiya disciples have been mindfulness) sativinayo
An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :
"ระงับอธิกรณ์ ด้วยการยกให้ว่าพระอรหันต์เป็นผู้มีสติ" 2V:2094 (ระงับอธิกรณ์ ด้วยการยกให้ว่าพระอรหันต์เป็นผู้มีสติ) sativinayo
หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป
A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (sativinayo) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :
| TOTAL | V | S | |||
| 1 | sativinayo | 76 | 69 | 7 | |
| 76 | 69 | 7 |
Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:
| 1 | 2V:2094 |
. Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā
|
| 2 | 2V:3580 |
. Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā
|
| 3 | 4V:825 |
bhāseyya. Dinno saṃghena āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayo. Khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī
|
| 4 | 4V:967 |
anuddhaṃsenti. Tassa kho, bhikkhave, bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo dātabbo. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—
|
| 5 | 4V:972 |
vadāmi...pe.... Dinno saṃghena itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo. Khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī
|
| 6 | 5V:1177 |
16) Tattha katame satta samathā? Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
|
| 7 | 5V:1245 |
) Kati samathā? Satta samathā. Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
|
| 8 | 5V:1250 |
sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā— sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (
|
| 9 | 5V:1251 |
1) Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa sādhāraṇā— sammukhāvinayo; sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā
|
| 10 | 5V:1252 |
tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3) Eko samatho
|
| 11 | 5V:1253 |
sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (
|
| 12 | 5V:1256 |
sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (
|
| 13 | 5V:1257 |
1) Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyā— sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā
|
| 14 | 5V:1258 |
tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3) Eko samatho
|
| 15 | 5V:1259 |
sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (
|
| 16 | 5V:1263 |
amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa asādhāraṇā. (1) Sativinayo sammukhāvinayassa sādhāraṇo, amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya
|
| 17 | 5V:1272 |
amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa aññabhāgiyā. (1) Sativinayo sammukhāvinayassa tabbhāgiyo, amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya
|
| 18 | 5V:1279 |
samatho? Samatho yebhuyyasikā, yebhuyyasikā samatho? Samatho sativinayo, sativinayo samatho? Samatho amūḷhavinayo, amūḷhavinayo samatho
|
| 19 | 5V:1280 |
samatho? Samatho tiṇavatthārako, tiṇavatthārako samatho? Yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako— ime samathā samathā
|
| 20 | 5V:1281 |
Sammukhāvinayo samatho ceva sammukhāvinayo ca. (1) Sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo— ime samathā
|
| 21 | 5V:1282 |
sammukhāvinayo yebhuyyasikā— ime samathā samathā, no sativinayo. Sativinayo samatho ceva sativinayo ca. (3
|
| 22 | 5V:1283 |
(3) Paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo— ime samathā samathā, no amūḷhavinayo. Amūḷhavinayo
|
| 23 | 5V:1284 |
ca. (4) Tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo— ime samathā samathā, no paṭiññātakaraṇaṃ.
|
| 24 | 5V:1285 |
ceva paṭiññātakaraṇañca. (5) Tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ— ime samathā samathā, no
|
| 25 | 5V:1286 |
ceva tassapāpiyasikā ca. (6) Sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā— ime samathā samathā,
|
| 26 | 5V:1288 |
vinayo? Vinayo yebhuyyasikā, yebhuyyasikā vinayo? Vinayo sativinayo, sativinayo vinayo? Vinayo amūḷhavinayo, amūḷhavinayo vinayo
|
| 27 | 5V:1291 |
ceva yebhuyyasikā ca. (2) Vinayo siyā sativinayo, siyā na sativinayo. Sativinayo vinayo ceva
|
| 28 | 5V:1297 |
akusalo abyākato? Yebhuyyasikā kusalā akusalā abyākatā? Sativinayo kusalo akusalo abyākato? Amūḷhavinayo kusalo akusalo abyākato
|
| 29 | 5V:1300 |
siyā akusalā, siyā abyākatā. (2) Sativinayo siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato.
|
| 30 | 5V:1311 |
labbhati, tattha yebhuyyasikā labbhati. Na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
|
| 31 | 5V:1312 |
na tattha tiṇavatthārako labbhati. (1) Yattha sativinayo labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo
|
| 32 | 5V:1313 |
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3) Yattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati,
|
| 33 | 5V:1314 |
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati. (4
|
| 34 | 5V:1315 |
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
|
| 35 | 5V:1316 |
. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
|
| 36 | 5V:1317 |
; yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā. Na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ,
|
| 37 | 5V:1318 |
, na tattha tiṇavatthārako. (7) Yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo.
|
| 38 | 5V:1319 |
tiṇavatthārako. Na tattha yebhuyyasikā, na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ,
|
| 39 | 5V:1321 |
sammukhāvinayo labbhati tattha yebhuyyasikā labbhati. Na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
|
| 40 | 5V:1322 |
sammukhāvinayena ca sativinayena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha sativinayo labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati
|
| 41 | 5V:1323 |
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3) Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca
|
| 42 | 5V:1324 |
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati. (4
|
| 43 | 5V:1325 |
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
|
| 44 | 5V:1326 |
. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
|
| 45 | 5V:1366 |
sammati, tiṇavatthārakena na sammati. (1) Sativinayo sammukhāvinayena sammati; amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena
|
| 46 | 5V:1373 |
na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. (2) Sativinayo vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati,
|
| 47 | 5V:1734 |
anuvādādhikaraṇaṃ, hoti āpattādhikaraṇaṃ. (4) Yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo?
|
| 48 | 5V:1735 |
sammukhāvinayena ca sativinayena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati— yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo,
|
| 49 | 5V:1738 |
kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro,
|
| 50 | 5V:1739 |
nidānasamudayo, nidānajātiko, nidānapabhavo, nidānasambhāro, nidānasamuṭṭhāno. Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ nidānanidānaṃ, nidānasamudayaṃ, nidānajātikaṃ,
|
| 51 | 5V:1740 |
kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako
|
| 52 | 5V:1741 |
hetusamudayo, hetujātiko, hetupabhavo, hetusambhāro, hetusamuṭṭhāno. Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ hetunidānaṃ, hetusamudayaṃ, hetujātikaṃ,
|
| 53 | 5V:1742 |
kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako
|
| 54 | 5V:1846 |
jānitabboti satta samathā jānitabbā— sammukhāvinayo jānitabbo, sativinayo jānitabbo, amūḷhavinayo jānitabbo, paṭiññātakaraṇaṃ jānitabbaṃ, yebhuyyasikā
|
| 55 | 5V:2423 |
Apaññatte paññattaṃ, paññatte anupaññattaṃ...pe... sammukhāvinayo paññatto...pe... sativinayo paññatto...pe... amūḷhavinayo paññatto...pe... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ...pe... yebhuyyasikā
|
| 56 | 8D:1031 |
— uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā
|
| 57 | 11M:95 |
— uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā
|
| 58 | 11M:98 |
hoti yadidaṃ— yebhuyyasikāya. (2) Kathañcānanda, sativinayo hoti? Idhānanda, bhikkhū bhikkhuṃ evarūpāya garukāya
|
| 59 | 15A2:290 |
apaññatte paññattaṃ... paññatte anupaññattaṃ... sammukhāvinayo paññatto... sativinayo paññatto... amūḷhavinayo paññatto... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ... yebhuyyasikā
|
| 60 | 16A7:627 |
samathāya vūpasamāya. Katame satta? Sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññātakaraṇaṃ dātabbaṃ, yebhuyyasikā
|
Oguṇṭhitasikkhāpada
The 67th Sekhiya Rule of Training, Vinaya Discipline No.212
An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):
"I will not teach Dhamma to a person whose head is covered (with a robe or scarf) and who is not ill: a training to be observed."2V:2035(do not teach Dhamma to a person with his head being covered) oguṇṭhitasīsassa
An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :
"ภิกษุพึงทำความศึกษาว่า เราจักไม่แสดงธรรมแก่บุคคลไม่ใช่ ผู้เจ็บไข้คลุมศีรษะ."2V:2035 (ไม่แสดงธัมมะแก่ผู้ไม่เจ็บไข้ที่คลุมศีรษะ)oguṇṭhitasīsassa
หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index)คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation)สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป
A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (oguṇṭhitasīsassa) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :
| TOTAL | V | |||
| 1 | oguṇṭhitasīsassa | 6 | 6 | |
| 6 | 6 |
Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:
| 1 | 2V:2034 |
ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ
|
| 2 | 2V:2035 |
chabbaggiyā bhikkhū oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā"ti. (
|
| 3 | 2V:2037 |
) Oguṇṭhitasīso nāma sasīsaṃ pāruto vuccati. Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa
|
| 4 | 5V:311 |
na kāyato...pe.... (6) Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ...pe... ekā paññatti, ekā
|
| 5 | 5V:563 |
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (6) Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ.
|
Patiññātakaraṇa
The 4th Adhikaraṇasamatha Rule, Vinaya Discipline No.224
An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):
"settling dispute by an act in accordance with the confession" 2V:2094 (settling dispute by an act in accordance with the confession) paṭiññāya
An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :
"ระงับอธิกรณ์ ด้วยถือตามคำรับสารภาพของจำเลย" 2V:2094 (ระงับอธิกรณ์ ด้วยถือตามคำรับสารภาพของจำเลย) paṭiññāya
หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป
A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (paṭiññāya) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :
| TOTAL | V | S | A | |||
| 1 | paṭiññāya | 45 | 34 | 6 | 5 | |
| 45 | 34 | 6 | 5 |
Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:
| 1 | 4V(4.5) |
Yebhuyyasikā
|
| 2 | 2V(1.8.5) |
Yebhuyyasikā
|
| 3 | 2V(2.7.5) |
Yebhuyyasikā
|
| 4 | 2V:2094 |
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. (1--7:221--227) Uddiṭṭhā
|
| 5 | 2V:3580 |
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. Uddiṭṭhā kho, ayyāyo,
|
| 6 | 5V:1177 |
samathā? Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā.
|
| 7 | 5V:1245 |
samathā. Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā.
|
| 8 | 5V:1250 |
asādhāraṇā? Dve samathā vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā— sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā— sativinayo, amūḷhavinayo
|
| 9 | 5V:1251 |
amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. (2) Tayo samathā
|
| 10 | 5V:1252 |
paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3)
|
| 11 | 5V:1253 |
sādhāraṇo— sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
|
| 12 | 5V:1256 |
aññabhāgiyā? Dve samathā vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyā— sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— sativinayo, amūḷhavinayo
|
| 13 | 5V:1257 |
amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. (2) Tayo samathā
|
| 14 | 5V:1258 |
paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3)
|
| 15 | 5V:1259 |
tabbhāgiyo— sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
|
| 16 | 5V:1262 |
sādhāraṇā? Kathaṃ siyā samathā samathassa asādhāraṇā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa
|
| 17 | 5V:1271 |
tabbhāgiyā? Kathaṃ siyā samathā samathassa aññabhāgiyā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa
|
| 18 | 5V:1279 |
dasamo. Samatho sammukhāvinayo, sammukhāvinayo samatho? Samatho yebhuyyasikā, yebhuyyasikā samatho? Samatho sativinayo, sativinayo samatho
|
| 19 | 5V:1280 |
tassapāpiyasikā samatho? Samatho tiṇavatthārako, tiṇavatthārako samatho? Yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako— ime samathā
|
| 20 | 5V:1281 |
tiṇavatthārako sammukhāvinayo— ime samathā samathā, no yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā samatho ceva yebhuyyasikā ca. (2
|
| 21 | 5V:1282 |
(2) Amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā— ime samathā samathā, no sativinayo. Sativinayo
|
| 22 | 5V:1283 |
ca. (3) Paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo— ime samathā samathā, no amūḷhavinayo.
|
| 23 | 5V:1284 |
amūḷhavinayo ca. (4) Tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo— ime samathā samathā, no
|
| 24 | 5V:1285 |
samatho ceva paṭiññātakaraṇañca. (5) Tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ— ime samathā samathā,
|
| 25 | 5V:1286 |
samatho ceva tassapāpiyasikā ca. (6) Sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā— ime samathā samathā
|
| 26 | 5V:1288 |
ekādasamo. Vinayo sammukhāvinayo, sammukhāvinayo vinayo? Vinayo yebhuyyasikā, yebhuyyasikā vinayo? Vinayo sativinayo, sativinayo vinayo
|
| 27 | 5V:1290 |
ceva sammukhāvinayo ca. (1) Vinayo siyā yebhuyyasikā, siyā na yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā vinayo ceva
|
| 28 | 5V:1297 |
niṭṭhito dvādasamo. Sammukhāvinayo kusalo akusalo abyākato? Yebhuyyasikā kusalā akusalā abyākatā? Sativinayo kusalo akusalo abyākato
|
| 29 | 5V:1299 |
abyākato. Natthi sammukhāvinayo akusalo. (1) Yebhuyyasikā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā.
|
| 30 | 5V:1311 |
. (4) Kusalavāro niṭṭhito terasamo. Yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo
|
| 31 | 5V:1312 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati. (2) Yattha amūḷhavinayo labbhati,
|
| 32 | 5V:1313 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3
|
| 33 | 5V:1314 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 34 | 5V:1315 |
. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 35 | 5V:1316 |
labbhati, tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 36 | 5V:1317 |
na tattha tassapāpiyasikā labbhati. (6) Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā.
|
| 37 | 5V:1318 |
tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako, na tattha yebhuyyasikā. Sammukhāvinayaṃ kātuna mūlaṃ...pe.... (8) Yattha
|
| 38 | 5V:1319 |
; yattha sammukhāvinayo tattha tiṇavatthārako. Na tattha yebhuyyasikā, na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo,
|
| 39 | 5V:1321 |
sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha yebhuyyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati
|
| 40 | 5V:1322 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati. (2) Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca
|
| 41 | 5V:1323 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3
|
| 42 | 5V:1324 |
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 43 | 5V:1325 |
. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 44 | 5V:1326 |
sammukhāvinayo labbhati tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
|
| 45 | 5V:1365 |
, kathaṃ siyā samathā samathehi na sammanti? Yebhuyyasikā sammukhāvinayena sammati; sativinayena na sammati, amūḷhavinayena
|
| 46 | 5V:1372 |
na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. (1) Yebhuyyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati,
|
| 47 | 5V:1734 |
sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha paṭiññātakaraṇaṃ? Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā?
|
| 48 | 5V:1735 |
amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha yebhuyyasikā, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako.
|
| 49 | 5V:1738 |
kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Yebhuyyasikā kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā,
|
| 50 | 5V:1739 |
nidānasamudayaṃ, nidānajātikaṃ, nidānapabhavaṃ, nidānasambhāraṃ, nidānasamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā nidānanidānā, nidānasamudayā, nidānajātikā, nidānapabhavā,
|
| 51 | 5V:1740 |
kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko,
|
| 52 | 5V:1741 |
hetusamudayaṃ, hetujātikaṃ, hetupabhavaṃ, hetusambhāraṃ, hetusamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā hetunidānā, hetusamudayā, hetujātikā, hetupabhavā,
|
| 53 | 5V:1742 |
kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko,
|
| 54 | 5V:1846 |
sativinayo jānitabbo, amūḷhavinayo jānitabbo, paṭiññātakaraṇaṃ jānitabbaṃ, yebhuyyasikā jānitabbā, tassapāpiyasikā jānitabbā, tiṇavatthārako jānitabbo. Na
|
| 55 | 5V:2423 |
sativinayo paññatto...pe... amūḷhavinayo paññatto...pe... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ...pe... yebhuyyasikā paññattā...pe... tassapāpiyasikā paññattā...pe... tiṇavatthārako paññatto saṃghasuṭṭhutāya,
|
| 56 | 8D:1031 |
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (14) Ime kho
|
| 57 | 11M:95 |
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. Kathañcānanda, sammukhāvinayo hoti?
|
| 58 | 11M:97 |
hoti yadidaṃ— sammukhāvinayena. (1) Kathañcānanda, yebhuyyasikā hoti? Te ce, ānanda, bhikkhū na
|
| 59 | 15A2:290 |
sativinayo paññatto... amūḷhavinayo paññatto... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ... yebhuyyasikā paññattā... tassapāpiyasikā paññattā... tiṇavatthārako paññatto. Katame
|
| 60 | 16A7:627 |
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññātakaraṇaṃ dātabbaṃ, yebhuyyasikā dātabbā, tassapāpiyasikā dātabbā, tiṇavatthārako dātabbo. Ime
|
Nīcāsanasikkhāpada
The 69th Sekhiya Rule of Training, Vinaya Discipline No.214
An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):
"Sitting on a low seat, I will not teach Dhamma to a person sitting on a high seat who is not ill: a training to be observed." 2V:2053 (sitting on a lower seat, do not teach Dhamma to a person sitting higher) nīce
An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :
"ภิกขุพึงทำความศึกษาว่า เรานั่งบนอาสนะต่ำ จักไม่แสดงธัมมะแก่คนไม่เจ็บไข้ ผู้นั่งบนอาสนะสูง." 2V:2053 (ไม่แสดงธัมมะแก่ผู้ไม่เจ็บไข้ผู้นั่งอยู่บนอาสนะสูงกว่าภิกขุ) nīce
หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป
A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (nīce) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :
| TOTAL | V | S | A | |||
| 1 | nīce | 64 | 36 | 26 | 2 | |
| 64 | 36 | 26 | 2 |
Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:
| 1 | 2V:1458 |
rājantepurappavesane. Puna caparaṃ, bhikkhave, rājā uccaṭṭhāniyaṃ nīce ṭhāne ṭhapeti. Yesaṃ taṃ amanāpaṃ tesaṃ evaṃ
|
| 2 | 2V:2045 |
ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desenti.
|
| 3 | 2V:2046 |
khiyyanti vipācenti— "kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desessantī"
|
| 4 | 2V:2047 |
. Ayañca brāhmaṇo adhammiko, yatra hi nāma nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṃ vācessati.
|
| 5 | 2V:2052 |
kumbhamivābhidā'ti. Tadāpi me, bhikkhave, amanāpā nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṃ vācetuṃ,
|
| 6 | 2V:2053 |
, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha— "Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ
|
| 7 | 2V:2054 |
sikkhā karaṇīyā"ti. (69:214) Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammo
|
| 8 | 4V:399 |
Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
|
| 9 | 4V:400 |
vā vatthabbaṃ; na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
|
| 10 | 4V:424 |
na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ; na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ; na chamāyaṃ
|
| 11 | 4V:425 |
vā vatthabbaṃ; na ekāsane nisīditabbaṃ; na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
|
| 12 | 4V:444 |
Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
|
| 13 | 4V:445 |
vā vatthabbaṃ; na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
|
| 14 | 4V:467 |
Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
|
| 15 | 4V:468 |
vā vatthabbaṃ; na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
|
| 16 | 4V:483 |
na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
|
| 17 | 4V:484 |
vā vatthabbaṃ; na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
|
| 18 | 4V:493 |
Ekacchanne ca vuṭṭhānaṃ,tatheva ca nimantaye;Āsane nīce caṅkame,chamāyaṃ caṅkamena ca. Vuḍḍhatarena akammaṃ,
|
| 19 | 4V:1280 |
ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu nīce mañce sayanto ahinā daṭṭho hoti. Bhagavato etamatthaṃ
|
| 20 | 4V:1537 |
kumāro ca hantabbo devadatto cā"ti; te nīce ṭhāne ṭhapesi. Ye te mahāmattā evaṃ matiṃ
|
| 21 | 5V:313 |
ca samuṭṭhāti...pe.... (8) Anādariyaṃ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desentassa
|
| 22 | 5V:565 |
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (8) Anādariyaṃ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desento
|
| 23 | 12S1:718 |
tamotamaparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā
|
| 24 | 12S1:720 |
tamojotiparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā
|
| 25 | 13S4:768 |
brāhmaṇī āyasmantaṃ udāyiṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ pādukā orohitvā nīce āsane nisīditvā sīsaṃ vivaritvā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca—
|
| 26 | 15A3:47 |
puggalo nirāso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā
|
| 27 | 15A4:582 |
hoti tamaparāyaṇo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā venakule vā
|
| 28 | 15A4:583 |
hoti jotiparāyaṇo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā venakule vā
|
| 29 | 16A6:488 |
samāno kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā nesādakule vā
|
| 30 | 16A6:489 |
samāno sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā...pe... seyyāvasathapadīpeyyassa.
|
| 31 | 16A6:490 |
akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā...pe... so
|
| 32 | 17A10:315 |
6) Puna caparaṃ, bhikkhave, rājā uccaṭṭhāniyaṃ nīce ṭhāne ṭhapeti. Yesaṃ taṃ amanāpaṃ tesaṃ evaṃ
|
| 33 | 19Th1:938 |
jayan"ti. ... Sīlavo thero.... "Nīce kulamhi jātohaṃ,daliddo appabhojano;Hīnakammaṃ mamaṃ āsi,
|
| 34 | 20Ap1:6588 |
phalaṃ. Duve kule pajāyāmi,khattiye cāpi brāhmaṇe;Nīce kule na jāyāmi,buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. Hatthiyānaṃ assayānaṃ
|
| 35 | 20Ap1:6966 |
phalaṃ. Duve kule pajāyāmi,khattiye atha brāhmaṇe;Nīce kule na jāyāmi,buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. Pacchime ca
|
| 36 | 20Ap1:7200 |
phalaṃ. Duve kule pajāyāmi,khattiye atha brāhmaṇe;Nīce kule na jāyāmi,suciṇṇassa idaṃ phalaṃ. Pacchime
|
| 37 | 20Ap1:7561 |
phalaṃ. Duve kule pajāyāmi,khattiye atha brāhmaṇe;Nīce kule na jāyāmi,kittanāya idaṃ phalaṃ. Pacchime
|
| 38 | 20Ap1:7755 |
phalaṃ. Duve kule pajāyāmi,khattiye cāpi brāhmaṇe;Nīce kule na jānāmi,buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. Hatthiyānaṃ assayānaṃ
|
| 39 | 22J:456 |
Dadhivāhanajātakaṃ chaṭṭhaṃ. "Ucce viṭabhimāruyha,mantayavho rahogatā;Nīce oruyha mantavho,migarājāpi sossati. Yaṃ suvaṇṇo suvaṇṇena
|
| 40 | 23J:3335 |
Cārutimbarukkhā cettha,nigrodhā ca kapitthanā;Madhumadhukā thevanti,nīce pakkā cudumbarā. Pārevatā bhaveyyā ca,muddikā ca
|
| 41 | 23J:3382 |
nātivattanti,samantā caturaṅgulā. Ambā jambū kapitthā ca,nīce pakkā cudumbarā;Paribhogehi rukkhehi,vanaṃ taṃ rativaḍḍhanaṃ.
|
| 42 | 23J:3525 |
"Ime no pādakā dukkhā,dīgho caddhā suduggamo;Nīce colambate sūriyo,brāhmaṇo ca dhāreti no. Okandāmase
|
| 43 | 23J:3541 |
pati;Atthaṅgatamhi sūriye,vāḷā panthe upaṭṭhahuṃ. "Nīce colambate sūriyo,dūre ca vata assamo;Yañca
|
| 44 | 24Mn:843 |
acittīkārakato therānaṃ bhikkhūnaṃ anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati, chamāya caṅkamantānaṃ
|
| 45 | 24Mn:1531 |
acittīkārakato therānaṃ bhikkhūnaṃ anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati, chamāya caṅkamantānaṃ
|
| 46 | 27Pe:810 |
. (15) Tattha katamā samāropanāti? Idhekacco nīce kule paccājāto hotīti nīce kule paccājāto rūpesu
|
| 47 | 28Mi:472 |
, tesu eko ucce rukkhe nisīdeyya, eko nīce rukkhe nisīdeyya, tesaṃ samakaṃ patiṭṭhitānaṃ katamassa chāyā
|
| 48 | 31Pu:411 |
Kathañca puggalo tamo hoti tamaparāyano? Idhekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā nesādakule vā
|
| 49 | 31Pu:412 |
Kathañca puggalo tamo hoti jotiparāyano? Idhekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā nesādakule vā
|
Tassapāpiyasikā
The 6th Adhikaraṇasamatha Rule, Vinaya Discipline No.226
An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):
"settling dispute in accordance with a punishment." 2V:2094 (settling dispute in accordance with a punishment) tassapāpiyasikā
An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :
"ระงับอธิกรณ์ด้วยการลงโทษแก่ผู้ผิด" 2V:2094 (ระงับอธิกรณ์ด้วยการลงโทษแก่ผู้ผิด) tassapāpiyasikā
หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป
A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (tassapāpiyasikā) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :
| TOTAL | V | S | |||
| 1 | tassapāpiyasikā | 73 | 67 | 6 | |
| 73 | 67 | 6 |
Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:
| 1 | 4V(4.6) |
Tassapāpiyasikā
|
| 2 | 2V(1.8.6) |
Tassapāpiyasikā
|
| 3 | 2V(2.7.6) |
Tassapāpiyasikā
|
| 4 | 2V:2094 |
, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. (1--7:221--227) Uddiṭṭhā kho,
|
| 5 | 2V:3580 |
, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, satta
|
| 6 | 5V:1177 |
Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā. (17)
|
| 7 | 5V:1245 |
Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā. Siyā ime
|
| 8 | 5V:1250 |
vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā— sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (1) Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa
|
| 9 | 5V:1251 |
anuvādādhikaraṇassa sādhāraṇā— sammukhāvinayo; sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ
|
| 10 | 5V:1252 |
āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3) Eko samatho kiccādhikaraṇassa sādhāraṇo—
|
| 11 | 5V:1253 |
asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (4) Sādhāraṇavāro niṭṭhito sattamo.
|
| 12 | 5V:1256 |
vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (1) Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa
|
| 13 | 5V:1257 |
anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyā— sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ
|
| 14 | 5V:1258 |
āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3) Eko samatho kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyo—
|
| 15 | 5V:1259 |
aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (4) Tabbhāgiyavāro niṭṭhito aṭṭhamo.
|
| 16 | 5V:1266 |
tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa asādhāraṇaṃ. (4) Tassapāpiyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa
|
| 17 | 5V:1275 |
tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa aññabhāgiyaṃ. (4) Tassapāpiyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa
|
| 18 | 5V:1279 |
samatho? Samatho paṭiññātakaraṇaṃ, paṭiññātakaraṇaṃ samatho? Samatho tassapāpiyasikā, tassapāpiyasikā samatho? Samatho tiṇavatthārako, tiṇavatthārako samatho
|
| 19 | 5V:1280 |
, tiṇavatthārako samatho? Yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako— ime samathā samathā, no sammukhāvinayo.
|
| 20 | 5V:1281 |
sammukhāvinayo ca. (1) Sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo— ime samathā samathā, no
|
| 21 | 5V:1282 |
ceva yebhuyyasikā ca. (2) Amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā— ime samathā samathā,
|
| 22 | 5V:1283 |
samatho ceva sativinayo ca. (3) Paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo— ime samathā samathā
|
| 23 | 5V:1284 |
Amūḷhavinayo samatho ceva amūḷhavinayo ca. (4) Tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo— ime samathā
|
| 24 | 5V:1285 |
amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ— ime samathā samathā, no tassapāpiyasikā. Tassapāpiyasikā samatho ceva tassapāpiyasikā ca. (6
|
| 25 | 5V:1286 |
(6) Sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā— ime samathā samathā, no tiṇavatthārako. Tiṇavatthārako
|
| 26 | 5V:1288 |
vinayo? Vinayo paṭiññātakaraṇaṃ, paṭiññātakaraṇaṃ vinayo? Vinayo tassapāpiyasikā, tassapāpiyasikā vinayo? Vinayo tiṇavatthārako, tiṇavatthārako vinayo
|
| 27 | 5V:1294 |
vinayo ceva paṭiññātakaraṇañca. (5) Vinayo siyā tassapāpiyasikā, siyā na tassapāpiyasikā. Tassapāpiyasikā vinayo ceva
|
| 28 | 5V:1297 |
akusalo abyākato? Paṭiññātakaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ? Tassapāpiyasikā kusalā akusalā abyākatā? Tiṇavatthārako kusalo akusalo abyākato
|
| 29 | 5V:1303 |
siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ. (5) Tassapāpiyasikā siyā kusalā, siyā akusalā siyā abyākatā.
|
| 30 | 5V:1311 |
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati. (1
|
| 31 | 5V:1312 |
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
|
| 32 | 5V:1313 |
. Na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
|
| 33 | 5V:1314 |
labbhati, tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati. Na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
|
| 34 | 5V:1315 |
na tattha amūḷhavinayo labbhati. (4) Yattha tassapāpiyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo
|
| 35 | 5V:1316 |
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati. (6) Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo
|
| 36 | 5V:1317 |
amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako. (7) Yattha
|
| 37 | 5V:1318 |
amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako, na tattha yebhuyyasikā.
|
| 38 | 5V:1319 |
amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā. (9) Cakkapeyyālaṃ. Yatthavāro niṭṭhito cuddasamo.
|
| 39 | 5V:1321 |
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati. (1
|
| 40 | 5V:1322 |
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
|
| 41 | 5V:1323 |
. Na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
|
| 42 | 5V:1324 |
sammukhāvinayo labbhati tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati. Na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
|
| 43 | 5V:1325 |
sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha tassapāpiyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati
|
| 44 | 5V:1326 |
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati. (6) Samathavāro niṭṭhito pannarasamo.
|
| 45 | 5V:1369 |
sammati, amūḷhavinayena na sammati. (4) Tassapāpiyasikā sammukhāvinayena sammati; tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya
|
| 46 | 5V:1376 |
na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. (5) Tassapāpiyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati,
|
| 47 | 5V:1734 |
sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā? Yattha tassapāpiyasikā tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha tassapāpiyasikā?
|
| 48 | 5V:1735 |
paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha yebhuyyasikā, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako. Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena
|
| 49 | 5V:1738 |
kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā, kiṃsamuṭṭhānā? Tassapāpiyasikā kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā,
|
| 50 | 5V:1739 |
nidānajātikaṃ, nidānapabhavaṃ, nidānasambhāraṃ, nidānasamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā nidānanidānā, nidānasamudayā, nidānajātikā, nidānapabhavā, nidānasambhārā,
|
| 51 | 5V:1740 |
kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo,
|
| 52 | 5V:1741 |
hetujātikaṃ, hetupabhavaṃ, hetusambhāraṃ, hetusamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā hetunidānā, hetusamudayā, hetujātikā, hetupabhavā, hetusambhārā,
|
| 53 | 5V:1742 |
kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo,
|
| 54 | 5V:1846 |
amūḷhavinayo jānitabbo, paṭiññātakaraṇaṃ jānitabbaṃ, yebhuyyasikā jānitabbā, tassapāpiyasikā jānitabbā, tiṇavatthārako jānitabbo. Na chandāgati gantabbāti
|
| 55 | 5V:2423 |
amūḷhavinayo paññatto...pe... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ...pe... yebhuyyasikā paññattā...pe... tassapāpiyasikā paññattā...pe... tiṇavatthārako paññatto saṃghasuṭṭhutāya, saṃghaphāsutāya— ime
|
| 56 | 8D:1031 |
, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (14) Ime kho, āvuso
|
| 57 | 11M:95 |
, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. Kathañcānanda, sammukhāvinayo hoti? Idhānanda,
|
| 58 | 11M:101 |
hoti yadidaṃ— paṭiññātakaraṇena. (5) Kathañcānanda, tassapāpiyasikā hoti? Idhānanda, bhikkhu bhikkhuṃ evarūpāya garukāya
|
| 59 | 15A2:290 |
amūḷhavinayo paññatto... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ... yebhuyyasikā paññattā... tassapāpiyasikā paññattā... tiṇavatthārako paññatto. Katame dve? Saṃghasuṭṭhutāya
|
| 60 | 16A7:627 |
amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññātakaraṇaṃ dātabbaṃ, yebhuyyasikā dātabbā, tassapāpiyasikā dātabbā, tiṇavatthārako dātabbo. Ime kho, bhikkhave
|
Pacchatogamanasikkhāpada
The 71st Sekhiya Rule of Training, Vinaya Discipline No.216
An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):
"Walking behind, I will not teach Dhamma to a person walking ahead who is not ill: a training to be observed."2V:2063(walking behind, do not teach Dhamma to a person who is not ill, walking in front) pacchato
An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :
"ภิกษุพึงทำความศึกษาว่า เราเดินไปข้างหลัง จักไม่แสดงธรรมแก่คนไม่เจ็บไข้ ผู้เดินไปข้างหน้า."2V:2063 (ภิกษุเดินไปข้างหลัง ไม่แสดงธัมมะแก่ผู้ไม่เจ็บไข้ที่เดินข้างหน้า) pacchato
หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index)คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation)สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป
A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (pacchato) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :
| TOTAL | V | S | |||
| 1 | pacchato | 74 | 37 | 37 | |
| 74 | 37 | 37 |
Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:
| 1 | 1V:1910 |
sattho hoti. Satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabbā, passato abbhantaraṃ na
|
| 2 | 2V:1397 |
dukkaṭassa. Yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa. Pacchato gacchanto turito gacchati sossāmīti, āpatti dukkaṭassa.
|
| 3 | 2V:1687 |
jāṇumaṇḍalaṃ paṭicchādentena. Yo anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—
|
| 4 | 2V:1692 |
samaṃ katvā. Yo anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento pārupati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—
|
| 5 | 2V:2062 |
ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pacchato gacchantā purato gacchantassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na
|
| 6 | 2V:2063 |
gacchantā purato gacchantassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā
|
| 7 | 2V:2064 |
sikkhā karaṇīyā"ti. (71:216) Na pacchato gacchantena purato gacchantassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo
|
| 8 | 2V:3566 |
jāṇumaṇḍalaṃ paṭicchādentiyā. Yā anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambentī nivāseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—
|
| 9 | 3V:261 |
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
|
| 10 | 3V:277 |
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
|
| 11 | 3V:326 |
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
|
| 12 | 3V:343 |
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na ca there
|
| 13 | 4V:1703 |
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
|
| 14 | 4V:1716 |
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
|
| 15 | 4V:1733 |
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
|
| 16 | 4V:1746 |
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
|
| 17 | 4V:1763 |
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
|
| 18 | 5V:239 |
passatā arahatā sammāsambuddhena anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambentena nivāsentassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ
|
| 19 | 5V:240 |
...pe.... (1) Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambentena pārupantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ
|
| 20 | 5V:315 |
ca samuṭṭhāti...pe.... (10) Anādariyaṃ paṭicca pacchato gacchantena purato gacchantassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ...pe... ekā
|
| 21 | 5V:329 |
nisinnassa,veṭhitoguṇṭhitassa ca. Chamā nīcāsane ṭhāne,pacchato uppathena ca;Ṭhitakena na kātabbaṃ,harite udakamhi
|
| 22 | 5V:491 |
Cattāro pāṭidesanīyā niṭṭhitā. Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāsento kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ
|
| 23 | 5V:492 |
āpajjati. (1) Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento pārupanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ
|
| 24 | 5V:567 |
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (10) Anādariyaṃ paṭicca pacchato gacchanto purato gacchantassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ
|
| 25 | 5V:1112 |
ca saddā na byāhare. Chamā nīcāsane ṭhānaṃ,pacchato uppathena ca;Vajjānuvattigahaṇā,osāre paccācikkhanā. Kismiṃ saṃsaṭṭhā
|
| 26 | 14S5:1826 |
pajāpatiyo piyā manāpā tā ekaṃ purato ekaṃ pacchato nisīdāpema. Tāsaṃ kho pana, bhante, bhaginīnaṃ
|
| 27 | 16A6:277 |
samaye addhānamaggappaṭipanno na kañci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me, nāgita, tasmiṃ samaye
|
| 28 | 17A8:151 |
pehī'ti vutto, viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭikkamati, piṭṭhito rathaṃ pavatteti. Evarūpopi, bhikkhave
|
| 29 | 17A8:159 |
pehī'ti vutto, viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭikkamati, piṭṭhito rathaṃ vatteti; tathūpamāhaṃ, bhikkhave
|
| 30 | 17A8:838 |
samaye addhānamaggappaṭipanno na kañci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me, nāgita, tasmiṃ samaye
|
| 31 | 18Dh:374 |
dhīrā,Anapekkhino sabbadukkhaṃ pahāya. Muñca pure muñca pacchato,Majjhe muñca bhavassa pāragū;Sabbattha vimuttamānaso,Na
|
| 32 | 19Pv:712 |
"Kummaggaṃ paṭipannamhā,bhiṃsanaṃ lomahaṃsanaṃ;Purato dissati maggo,pacchato ca na dissati. Kummaggaṃ paṭipannamhā,yamapurisāna santike
|
| 33 | 19Pv:714 |
"Kummaggaṃ paṭipannamhā,bhiṃsanaṃ lomahaṃsanaṃ;Purato dissati maggo,pacchato ca na dissati. Kummaggaṃ paṭipannamhā,yamapurisāna santike
|
| 34 | 19Th1:555 |
,jambuyo ubhato tahiṃ;Sobhenti āpagākūlaṃ,mama leṇassa pacchato. Tāmatamadasaṃghasuppahīnā,Bhekā mandavatī panādayanti;'Nājja girinadīhi
|
| 35 | 19Th1:841 |
"ti. ... Kāḷudāyī thero.... "Purato pacchato vāpi,aparo ce na vijjati;Atīva phāsu
|
| 36 | 20Ap1:193 |
ca uttarakuruṃ,esanāya durāsadā. Purato pesenti khāriṃ,pacchato ca vajanti te;Catuvīsasahassehi,chāditaṃ hoti ambaraṃ.
|
| 37 | 2 |
