Tipiṭaka Studies in Theravāda Buddhasāsana

institutional

Yebhuyyasikā

The 5th Adhikaraṇasamatha Rule, Vinaya Discipline No.225

 

An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):

"settling dispute in accordance with a majority decision of the saṅgha" 2V:2094  (settling dispute in accordance with a majority decision of the saṅgha) yebhuyyasikā


An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :

"ระงับอธิกรณ์ ด้วยถือเสียงข้างมากของสงฆ์เป็นประมาณ" 2V:2094 (ระงับอธิกรณ์ ด้วยถือเสียงข้างมากของสงฆ์เป็นประมาณ) yebhuyyasikā

หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป

A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (yebhuyyasikā) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :

    TOTAL   V S
1 yebhuyyasikā 74   68 6
    74   68 6

Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:

1 4V(4.5)
Yebhuyyasikā
2 2V(1.8.5)
Yebhuyyasikā
3 2V(2.7.5)
Yebhuyyasikā
4 2V:2094
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. (1--7:221--227) Uddiṭṭhā
5 2V:3580
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. Uddiṭṭhā kho, ayyāyo,
6 5V:1177
samathā? Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā.
7 5V:1245
samathā. Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā.
8 5V:1250
asādhāraṇā? Dve samathā vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā— sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā— sativinayo, amūḷhavinayo
9 5V:1251
amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. (2) Tayo samathā
10 5V:1252
paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3)
11 5V:1253
sādhāraṇo— sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
12 5V:1256
aññabhāgiyā? Dve samathā vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyā— sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— sativinayo, amūḷhavinayo
13 5V:1257
amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. (2) Tayo samathā
14 5V:1258
paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3)
15 5V:1259
tabbhāgiyo— sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
16 5V:1262
sādhāraṇā? Kathaṃ siyā samathā samathassa asādhāraṇā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa
17 5V:1271
tabbhāgiyā? Kathaṃ siyā samathā samathassa aññabhāgiyā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa
18 5V:1279
dasamo. Samatho sammukhāvinayo, sammukhāvinayo samatho? Samatho yebhuyyasikā, yebhuyyasikā samatho? Samatho sativinayo, sativinayo samatho
19 5V:1280
tassapāpiyasikā samatho? Samatho tiṇavatthārako, tiṇavatthārako samatho? Yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako— ime samathā
20 5V:1281
tiṇavatthārako sammukhāvinayo— ime samathā samathā, no yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā samatho ceva yebhuyyasikā ca. (2
21 5V:1282
(2) Amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā— ime samathā samathā, no sativinayo. Sativinayo
22 5V:1283
ca. (3) Paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo— ime samathā samathā, no amūḷhavinayo.
23 5V:1284
amūḷhavinayo ca. (4) Tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo— ime samathā samathā, no
24 5V:1285
samatho ceva paṭiññātakaraṇañca. (5) Tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ— ime samathā samathā,
25 5V:1286
samatho ceva tassapāpiyasikā ca. (6) Sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā— ime samathā samathā
26 5V:1288
ekādasamo. Vinayo sammukhāvinayo, sammukhāvinayo vinayo? Vinayo yebhuyyasikā, yebhuyyasikā vinayo? Vinayo sativinayo, sativinayo vinayo
27 5V:1290
ceva sammukhāvinayo ca. (1) Vinayo siyā yebhuyyasikā, siyā na yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā vinayo ceva
28 5V:1297
niṭṭhito dvādasamo. Sammukhāvinayo kusalo akusalo abyākato? Yebhuyyasikā kusalā akusalā abyākatā? Sativinayo kusalo akusalo abyākato
29 5V:1299
abyākato. Natthi sammukhāvinayo akusalo. (1) Yebhuyyasikā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā.
30 5V:1311
. (4) Kusalavāro niṭṭhito terasamo. Yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo
31 5V:1312
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati. (2) Yattha amūḷhavinayo labbhati,
32 5V:1313
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3
33 5V:1314
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
34 5V:1315
. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
35 5V:1316
labbhati, tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
36 5V:1317
na tattha tassapāpiyasikā labbhati. (6) Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā.
37 5V:1318
tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako, na tattha yebhuyyasikā. Sammukhāvinayaṃ kātuna mūlaṃ...pe.... (8) Yattha
38 5V:1319
; yattha sammukhāvinayo tattha tiṇavatthārako. Na tattha yebhuyyasikā, na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo,
39 5V:1321
sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha yebhuyyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati
40 5V:1322
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati. (2) Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca
41 5V:1323
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3
42 5V:1324
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
43 5V:1325
. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
44 5V:1326
sammukhāvinayo labbhati tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
45 5V:1365
, kathaṃ siyā samathā samathehi na sammanti? Yebhuyyasikā sammukhāvinayena sammati; sativinayena na sammati, amūḷhavinayena
46 5V:1372
na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. (1) Yebhuyyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati,
47 5V:1734
sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha paṭiññātakaraṇaṃ? Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā?
48 5V:1735
amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha yebhuyyasikā, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako.
49 5V:1738
kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Yebhuyyasikā kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā,
50 5V:1739
nidānasamudayaṃ, nidānajātikaṃ, nidānapabhavaṃ, nidānasambhāraṃ, nidānasamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā nidānanidānā, nidānasamudayā, nidānajātikā, nidānapabhavā,
51 5V:1740
kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko,
52 5V:1741
hetusamudayaṃ, hetujātikaṃ, hetupabhavaṃ, hetusambhāraṃ, hetusamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā hetunidānā, hetusamudayā, hetujātikā, hetupabhavā,
53 5V:1742
kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko,
54 5V:1846
sativinayo jānitabbo, amūḷhavinayo jānitabbo, paṭiññātakaraṇaṃ jānitabbaṃ, yebhuyyasikā jānitabbā, tassapāpiyasikā jānitabbā, tiṇavatthārako jānitabbo. Na
55 5V:2423
sativinayo paññatto...pe... amūḷhavinayo paññatto...pe... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ...pe... yebhuyyasikā paññattā...pe... tassapāpiyasikā paññattā...pe... tiṇavatthārako paññatto saṃghasuṭṭhutāya,
56 8D:1031
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (14) Ime kho
57 11M:95
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. Kathañcānanda, sammukhāvinayo hoti?
58 11M:97
hoti yadidaṃ— sammukhāvinayena. (1) Kathañcānanda, yebhuyyasikā hoti? Te ce, ānanda, bhikkhū na
59 15A2:290
sativinayo paññatto... amūḷhavinayo paññatto... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ... yebhuyyasikā paññattā... tassapāpiyasikā paññattā... tiṇavatthārako paññatto. Katame
60 16A7:627
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññātakaraṇaṃ dātabbaṃ, yebhuyyasikā dātabbā, tassapāpiyasikā dātabbā, tiṇavatthārako dātabbo. Ime


 

Last edited by orawan on Tue, 01/05/2010 - 21:32

Ṭhitasikkhāpada

The 70st Sekhiya Rule of Training, Vinaya Discipline No.215

 

An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):

"Standing, I will not teach Dhamma to a person sitting who is not ill: a training to be observed." 2V:2058 (standing, do not teach Dhamma to a person who is not ill and sitting) ṭhito

An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :

"ภิกขุพึงทำความศึกษาว่า เรายืนอยู่จักไม่แสดงธัมมะแก่คนไม่ เจ็บไข้ผู้นั่งอยู่." 2V:2058 (ภิกษุกำลังยืน ไม่แสดงธัมมะแก่คนไม่เจ็บไข้ ที่นั่งอยู่) ṭhito

 

หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป

A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (ṭhito) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :

    TOTAL   V S A
1 ṭhito 669   73  556  40 
    669    73  556  40 

Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:

1 1V:56
suvaṇṇassa. Tāva mahantā puñjā ahesuṃ, orato ṭhito puriso pārato ṭhitaṃ purisaṃ na passati; pārato
2 1V:250
Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, āpatti pārājikassa. Antosuṅkaghāte ṭhito bahisuṅkaghātaṃ pāteti, āpatti pārājikassa. Suṅkaṃ pariharati,
3 1V:1681
adhippeto bhikkhūti. Samaggo nāma saṃgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito. Bhedāya parakkameyyāti— "kathaṃ ime nānā assu
4 1V:2184
Dutiyaṃ pādaṃ atikkāmeti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Antotiyojane ṭhito bahitiyojanaṃ pāteti, nissaggiyaṃ pācittiyaṃ. Aññassa yāne
5 2V:413
, kenaci palibuddhaṃ hoti, sāpekkho gantvā tattha ṭhito āpucchati, kenaci palibuddho hoti, āpadāsu, ummattakassa
6 2V:449
purisassa asīsaghaṭṭā. Āhaccapādako nāma mañco aṅge vijjhitvā ṭhito hoti. Āhaccapādakaṃ nāma pīṭhaṃ aṅge vijjhitvā ṭhitaṃ
7 2V:455
padarasañcitaṃ hoti, paṭāṇi dinnā hoti, tasmiṃ ṭhito gaṇhati vā laggeti vā, ummattakassa, ādikammikassāti.
8 2V:460
appaharite ṭhitena adhiṭṭhātabbaṃ. Tato ce uttari appaharitepi ṭhito adhiṭṭhaheyya pācittiyan"ti. (19:68) Mahallako
9 2V:467
— haritaṃ nāma pubbaṇṇaṃ aparaṇṇaṃ. Sace harite ṭhito adhiṭṭhāti, āpatti dukkaṭassa. Maggena chādentassa dve
10 2V:468
pariyāyaṃ āṇāpetvā pakkamitabbaṃ. Tato ce uttari appaharitepi ṭhito adhiṭṭhaheyyāti iṭṭhakāya chādentassa iṭṭhakiṭṭhakāya āpatti pācittiyassa. Silāya
11 2V:700
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so ājīvako bhagavantaṃ etadavoca— "bhavampi
12 2V:774
nāma asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati. Anatirittaṃ nāma akappiyakataṃ
13 2V:790
nāma asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati. Anatirittaṃ nāma akappiyakataṃ
14 2V:856
vā kāyapaṭibaddhena vā nissaggiyena vā dente hatthapāse ṭhito kāyena vā kāyapaṭibaddhena vā paṭiggaṇhāti, etaṃ dinnaṃ
15 2V:989
patti. Dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. Dassanūpacāraṃ vijahitvā punappunaṃ
16 2V:992
Ekamekaṃ dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti dukkaṭassa. Dassanūpacāraṃ vijahitvā punappunaṃ
17 2V:993
. Anuyyutte anuyyuttasaññī, anāpatti. Anāpatti— ārāme ṭhito passati, bhikkhussa ṭhitokāsaṃ vā nisinnokāsaṃ vā nipannokāsaṃ
18 2V:1012
pattānīkaṃ. Dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. Dassanūpacāraṃ vijahitvā punappunaṃ
19 2V:1013
Ekamekaṃ dassanāya gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito passati, āpatti dukkaṭassa. Dassanūpacāraṃ vijahitvā punappunaṃ
20 2V:1014
punappunaṃ passati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti— ārāme ṭhito passati, bhikkhussa ṭhitokāsaṃ vā nisinnokāsaṃ vā nipannokāsaṃ
21 2V:1397
karissāmī"ti gacchati, āpatti dukkaṭassa. Yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa. Pacchato gacchanto turito
22 2V:1424
adhippeto bhikkhūti. Samaggo nāma saṃgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito. Cīvaraṃ nāma channaṃ cīvarānaṃ aññataraṃ cīvaraṃ vikappanupagaṃ
23 2V:2058
bhikkhū ṭhitā nisinnassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā"ti.
24 2V:2059
nisinnassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca ṭhito nisinnassa agilānassa dhammaṃ deseti, āpatti dukkaṭassa.
25 2V:2073
bhikkhū ṭhitā uccārampi passāvampi karonti...pe.... "Na ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karissāmīti sikkhā
26 2V:2074
vā passāvo vā kātabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca ṭhito agilāno uccāraṃ vā passāvaṃ vā karoti, āpatti
27 2V:2102
Tena kho pana samayena sāḷho migāranattā bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti sundarīnandaṃ bhikkhuniṃ paṭipucchanto— "kahaṃ, ayye
28 2V:2159
adhippetā bhikkhunīti. Samaggo nāma saṃgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito. Ukkhitto nāma āpattiyā adassane vā appaṭikamme vā
29 2V:2277
adhippetā bhikkhunīti. Samaggo nāma saṃgho samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito. Ukkhittā nāma āpattiyā adassane vā appaṭikamme vā
30 3V:14
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca— "kittāvatā
31 3V:221
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sāriputto paribbājako āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca— "
32 3V:227
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsiṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho ahaṃ, āvuso, assajiṃ bhikkhuṃ etadavocaṃ—
33 3V:1256
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca— "adhivāsetu
34 3V:1258
bhagavā tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca— "yesaṃ
35 3V:1274
, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho supasso nāgarājā bhagavantaṃ etadavoca— "santi,
36 3V:1289
, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho belaṭṭho kaccāno bhagavantaṃ etadavoca— "icchāmahaṃ,
37 3V:1350
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho meṇḍako gahapati bhagavantaṃ etadavoca— "adhivāsetu
38 3V:1353
sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho keṇiyo jaṭilo bhagavantaṃ etadavoca— "paṭiggaṇhātu
39 3V:1958
, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca— "idha,
40 3V:2027
hoti vadeyyu yena naṃ. So tādiso sīlavisuddhiyā ṭhito,Visārado hoti visayha bhāsati;Nacchambhati parisagato na
41 4V:172
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ sudhammaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho citto gahapati āyasmantaṃ sudhammaṃ etadavoca— "
42 4V:771
āpattiyo āpajjati parimāṇāyo appaṭicchannāyo. So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati, aparāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati.
43 4V:772
āpattiyo āpajjati parimāṇā paṭicchannāyo. So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati, aparāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati.
44 4V:773
āpajjati parimāṇā paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati, aparāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati.
45 4V:775
āpajjati parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyo. So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati, aparāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati.
46 4V:776
parimāṇāyopi aparimāṇāyopi paṭicchannāyopi appaṭicchannāyopi. So tasmiṃ bhūmiyaṃ ṭhito purimāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati, aparāāpattīnaṃ antarāāpattiyo sarati.
47 4V:944
suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike assāsetuṃ
48 4V:1045
pana samayena rājagahako seṭṭhi saputtadāro sake nivesane ṭhito hoti pañjaliko namassamāno— idheva, bhante, ayyo
49 4V:1127
Tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti, bhagavantaṃ āgamayamāno. Addasā kho bodhi
50 4V:1504
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kakudho devaputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca— "
51 4V:1505
, upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhante, kakudho devaputto maṃ etadavoca—
52 4V:1571
pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato avidūre rodamāno ṭhito hoti. Atha kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ etadavoca
53 4V:1594
kho, upāli, pakatatto, samānasaṃvāsako, samānasīmāyaṃ ṭhito, saṃghaṃ bhindatī"ti. "Saṃghabhedo saṃghabhedoti,
54 4V:2251
cāhaṃ, devate, etarahi ca yathādhammo tathā ṭhito; api cāhaṃ na tāva diṭṭhiṃ āvi karomi
55 5V:436
āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. (8) Atirekatirattaṃ
56 5V:438
āpattiyo āpajjati. Gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito passati, āpatti pācittiyassa. (10) Acelakavaggo
57 5V:469
"Sossāmī"ti gacchati, āpatti dukkaṭassa; yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa. (8) Dhammikānaṃ
58 5V:566
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (9) Anādariyaṃ paṭicca ṭhito nisinnassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ
59 5V:569
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (12) Anādariyaṃ paṭicca ṭhito uccāraṃ vā passāvaṃ vā karonto ekaṃ āpattiṃ
60 5V:2004
pañcahi? Asanaṃ paññāyati, bhojanaṃ paññāyati, hatthapāse ṭhito abhiharati, paṭikkhepo paññāyati— imehi kho, upāli
61 5V:2047
suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike assāsetuṃ
62 5V:2345
,Na saṃghabhinno na ca pana pakkhasaṅkanto;Samānasaṃvāsakabhūmiyā ṭhito,Kathaṃ nu sikkhāya asādhāraṇo siyā;Pañhā mesā
63 5V:2359
samāgatā,Kammaṃ kareyyuṃ samaggasaññino;Bhikkhu siyā dvādasayojane ṭhito,Kammañca taṃ kuppeyya vaggapaccayā;Pañhā mesā kusalehi
64 5V:2397
sīmaṃ sammannati, animittaṃ sīmaṃ sammannati, bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati, nadiyā sīmaṃ sammannati, samudde
65 5V:2404
sīmaṃ sammannati, animittaṃ sīmaṃ sammannati, bahisīme ṭhito sīmaṃ sammannati, nadiyā sīmaṃ sammannati, samudde
66 6D:239
bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā māgadho ajātasattu vedehiputto tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ
67 6D:338
, majjhe siṅghāṭake pāsādo. Tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi rathikāyapi vīthiṃ
68 6D:340
accho vippasanno anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa
69 6D:357
gotama, gacchantena brāhmaṇo brāhmaṇena saddhiṃ sallapitumarahati, ṭhito vā hi, bho gotama, ṭhitena brāhmaṇo
70 6D:370
ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ ambaṭṭhassa māṇavassa upari vehāsaṃ ṭhito hoti— "sacāyaṃ ambaṭṭho māṇavo bhagavatā yāvatatiyakaṃ
71 6D:404
vā nisinno assapiṭṭhe vā nisinno rathūpatthare vā ṭhito uggehi vā rājaññehi vā kiñcideva mantanaṃ manteyya.
72 6D:599
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgitaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho oṭṭhaddhopi licchavī āyasmantaṃ nāgitaṃ etadavoca— "
73 6D:600
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ nāgitaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sīho samaṇuddeso āyasmantaṃ nāgitaṃ etadavoca— "
74 6D:601
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sīho samaṇuddeso bhagavantaṃ etadavoca— "ete,
75 6D:630
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca— "sutaṃ
76 6D:821
māṇava, majjhesiṅghāṭake pāsādo, tattha cakkhumā puriso ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi rathikāyapi vīthiṃ
77 6D:823
accho vippasanno anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa
78 6D:871
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rosikā nhāpito bhagavato kālaṃ ārocesi— "
79 6D:927
pāragavesī pāragāmī pāraṃ taritukāmo. So orime tīre ṭhito pārimaṃ tīraṃ avheyya— 'ehi pārāpāraṃ, ehi
80 7D:245
kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ
81 7D:254
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca— "sannipatito,
82 7D:356
bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṃ etadavoca— "parinibbātu
83 7D:385
yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, ānanda, māro pāpimā maṃ etadavoca—
84 7D:391
yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, ānanda, māro pāpimā maṃ etadavoca—
85 7D:401
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca— "sannipatito,
86 7D:449
kho pana samayena āyasmā upavāṇo bhagavato purato ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ
87 7D:450
parinibbānaṃ bhavissati. Ayañca mahesakkho bhikkhu bhagavato purato ṭhito ovārento, na mayaṃ labhāma pacchime kāle tathāgataṃ
88 7D:465
āyasmā ānando vihāraṃ pavisitvā kapisīsaṃ ālambitvā rodamāno ṭhito— 'ahañca vatamhi sekho sakaraṇīyo, satthu ca
89 7D:566
paññatto ahosi. Sovaṇṇamayassa kūṭāgārassa dvāre rūpiyamayo tālo ṭhito ahosi, tassa rūpiyamayo khandho sovaṇṇamayāni pattāni ca
90 7D:576
mahāviyūhaṃ kūṭāgāraṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mahāviyūhassa kūṭāgārassa dvāre ṭhito udānaṃ udānesi— 'tiṭṭha, kāmavitakka, tiṭṭha,
91 7D:644
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbaputto bhagavantaṃ etadavoca— "yaṃ
92 7D:827
me sossatī"ti— ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbadevaputto beluvapaṇḍuvīṇaṃ assāvesi, imā ca
93 7D:953
bhikkhu gacchanto vā 'gacchāmī'ti pajānāti, ṭhito vā 'ṭhitomhī'ti pajānāti, nisinno vā
94 7D:1114
yena aññataro gāmo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā majjhe gāmassa ṭhito tikkhattuṃ saṅkhaṃ upalāpetvā saṅkhaṃ bhūmiyaṃ nikkhipitvā ekamantaṃ
95 8D:393
kho pana samayena āyasmā upavāṇo bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho āyasmā upavāṇo
96 8D:477
adhiṭṭhahi adāsi,Dānañca vatthāni sukhumāni succhavīni;Purimatarabhave ṭhito abhivissaji,Mahimiva suro abhivassaṃ. Taṃ katvāna ito
97 8D:495
tattha tattha,Purisavisesakaro pure ahosi. Mahiñca pana ṭhito anonamanto,Phusati karehi ubhohi jaṇṇukāni;Mahiruhaparimaṇḍalo ahosi,
98 8D:893
ayaṃ vuccatāvuso— 'bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito'. (9.1) Puna caparaṃ, āvuso
99 8D:894
ayaṃ vuccatāvuso— 'bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito'. (9.2) Puna caparaṃ, āvuso
100 8D:895
ayaṃ vuccatāvuso— 'bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito'. (9.3) Puna caparaṃ, āvuso
101 8D:896
ayaṃ vuccatāvuso— 'bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito'. (9.4) Cattāri padhānāni. Saṃvarapadhānaṃ
102 9M:311
bhikkhu gacchanto vā 'gacchāmī'ti pajānāti, ṭhito vā 'ṭhitomhī'ti pajānāti, nisinno vā
103 9M:535
kho pana samayena āyasmā nāgasamālo bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho āyasmā nāgasamālo
104 9M:700
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho daṇḍapāṇi sakko bhagavantaṃ etadavoca— "kiṃvādī
105 9M:702
kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā daṇḍamolubbha ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, daṇḍapāṇi sakko maṃ etadavoca—
106 9M:738
Tassa evamassa— 'kiṃ nu kho ahaṃ ṭhito? Yannūnāhaṃ nisīdeyyan'ti. So nisīdeyya. Tassa
107 9M:755
, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā,
108 9M:1136
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīgho parajano yakkho bhagavantaṃ etadavoca— "
109 9M:1201
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho saccako nigaṇṭhaputto āyasmantaṃ assajiṃ etadavoca— "
110 9M:1211
ādāya ādittaṃ sampajjalitaṃ sajotibhūtaṃ saccakassa nigaṇṭhaputtassa uparivehāsaṃ ṭhito hoti— "sacāyaṃ saccako nigaṇṭhaputto bhagavatā yāvatatiyaṃ
111 9M:1269
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca— "kittāvatā
112 9M:1275
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsiṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho ahaṃ, mārisa moggallāna, bhagavantaṃ etadavocaṃ—
113 9M:1278
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, moggallāna, sakko devānamindo maṃ etadavoca—
114 9M:1416
dve agārā sadvārā. Tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi, anucaṅkamantepi anuvicarantepi
115 9M:1418
accho vippasanno anāvilo. Tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakathalampi macchagumbampi, carantampi tiṭṭhantampi.
116 9M:1738
passatī'ti. Eso tvaṃ, pāpima, paccaggaḷe ṭhito. Bhūtapubbāhaṃ, pāpima, dūsī nāma māro ahosiṃ
117 10M:2
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kandarako paribbājako tuṇhībhūtaṃ tuṇhībhūtaṃ bhikkhusaṃghaṃ anuviloketvā
118 10M:33
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
119 10M:37
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito...pe... anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. (5) Puna
120 10M:38
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito...pe... anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. (6--8) Puna
121 10M:39
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito...pe... anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. (9) Puna
122 10M:40
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito...pe... anuttaraṃ yogakkhemaṃ anupāpuṇāti. (10) Puna
123 10M:41
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
124 10M:190
, bhante, nāṭaputto mahatiyā nigaṇṭhaparisāya saddhiṃ bahidvārakoṭṭhake ṭhito; so te dassanakāmo'"ti. "Evaṃ,
125 10M:352
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
126 10M:588
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīghanakho paribbājako bhagavantaṃ etadavoca— "ahañhi,
127 10M:595
kho pana samayena āyasmā sāriputto bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho āyasmato sāriputtassa
128 10M:718
dve agārā sadvārā. Tatra cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi anucaṅkamantepi anuvicarantepi;
129 10M:719
accho vippasanno anāvilo, tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Tassa
130 10M:800
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho vekhanaso paribbājako bhagavato santike udānaṃ udānesi—
131 10M:860
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā korabyo āyasmantaṃ raṭṭhapālaṃ etadavoca— "
132 10M:888
rājā ahosi maghadevo nāma dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu
133 10M:895
tesaṃ rājā pacchimako ahosi dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu
134 10M:896
videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu
135 10M:897
videhānaṃ, yesaṃ nimi rājā dhammiko dhammarājā dhamme ṭhito mahārājā; dhammaṃ carati brāhmaṇagahapatikesu negamesu ceva jānapadesu
136 10M:926
Tena kho pana samayena bodhi rājakumāro bahidvārakoṭṭhake ṭhito hoti bhagavantaṃ āgamayamāno. Addasā kho bodhi rājakumāro
137 10M:997
— "tiṭṭha, tiṭṭha, samaṇā"ti. "Ṭhito ahaṃ, aṅgulimāla, tvañca tiṭṭhā"ti. Atha
138 10M:999
brūsi ṭhitamaṭṭhitoti;Pucchāmi taṃ samaṇa etamatthaṃ,Kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhī"ti. "Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla
139 10M:1000
etamatthaṃ,Kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhī"ti. "Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla sabbadā,Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ;
140 10M:1056
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so puriso āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca— "
141 10M:1057
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca—
142 10M:1058
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rājā pasenadi kosalo āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca—
143 10M:1168
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so māṇavako bhagavantaṃ etadavoca— "brahmāyu,
144 11M:444
bhikkhu gacchanto vā 'gacchāmī'ti pajānāti, ṭhito vā 'ṭhitomhī'ti pajānāti, nisinno vā
145 11M:461
, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo; tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena
146 11M:580
eko sahāyako uparipabbataṃ āroheyya. Tamenaṃ heṭṭhā pabbatapāde ṭhito sahāyako uparipabbate ṭhitaṃ sahāyakaṃ evaṃ vadeyya— '
147 11M:581
etaṃ, samma, anavakāso yaṃ tvaṃ uparipabbate ṭhito passeyyāsi ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan'ti. Tamenaṃ
148 11M:582
kho etaṃ samma, anavakāso yaṃ tvaṃ uparipabbate ṭhito passeyyāsi ārāmarāmaṇeyyakaṃ vanarāmaṇeyyakaṃ bhūmirāmaṇeyyakaṃ pokkharaṇīrāmaṇeyyakan'ti. Idāneva
149 11M:586
ṭhitā honti, hatthidamako ca dīghatomarayaṭṭhiṃ gahetvā purato ṭhito hoti. So āneñjaṃ kāraṇaṃ kāriyamāno neva purime
150 11M:635
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca— "idha,
151 11M:719
dve agārā sadvārā, tattha cakkhumā puriso majjhe ṭhito passeyya manusse gehaṃ pavisantepi nikkhamantepi anucaṅkamantepi anuvicarantepi;
152 11M:852
lomasakaṅgiyo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho candano devaputto āyasmantaṃ lomasakaṅgiyaṃ etadavoca— "
153 11M:859
yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhante, so devaputto maṃ etadavoca—
154 11M:1117
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavantaṃ gāthāhi ajjhabhāsi— "
155 11M:1123
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so devaputto maṃ gāthāhi ajjhabhāsi— '
156 12S1:344
,Maggo canekāyatanappavutto;Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña,Kismiṃ ṭhito paralokaṃ na bhāye"ti. "Vācaṃ manañca
157 12S1:345
gharamāvasanto,Saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;Etesu dhammesu ṭhito catūsu,Dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye"ti.
158 12S1:371
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "bhikkhuṃ
159 12S1:374
abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyīti. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho kassapo devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
160 12S1:376
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māgho devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
161 12S1:379
chetvā na socatī"ti. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho māgadho devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
162 12S1:383
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dāmali devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
163 12S1:385
nadīsu,Āyūhati sabbagattebhi jantu;Gādhañca laddhāna thale ṭhito yo,Nāyūhatī pāragato hi sova. Esūpamā dāmali
164 12S1:387
pāragato hi so"ti. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho kāmado devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "dukkaraṃ,
165 12S1:395
hi visame samā"ti. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcālacaṇḍo devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
166 12S1:398
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho tāyano devaputto bhagavato santike imā gāthāyo
167 12S1:405
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, tāyano devaputto mama santike
168 12S1:430
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho candimaso devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
169 12S1:433
ambujo;Jhānāni upasampajja,appamattā raṇañjahā"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho veṇḍu devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
170 12S1:436
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho dīghalaṭṭhi devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
171 12S1:438
ñatvā udayabbayañca,Sucetaso anissito tadānisaṃso"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho nandano devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
172 12S1:442
dukkhamaticca iriyati,Tathāvidhaṃ devatā pūjayantī"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho candano devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
173 12S1:446
Nandīrāgaparikkhīṇo,so gambhīre na sīdatī"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho vāsudatto devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
174 12S1:449
matthake;Sakkāyadiṭṭhippahānāya,sato bhikkhu paribbaje"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho subrahmā devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
175 12S1:453
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kakudho devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "nandasi,
176 12S1:459
,tiṇṇaṃ loke visattikan"ti. Rājagahanidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho uttaro devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
177 12S1:462
maraṇe pekkhamāno,Lokāmisaṃ pajahe santipekkho"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho anāthapiṇḍiko devaputto bhagavato santike imā gāthāyo
178 12S1:468
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, so devaputto mama santike
179 12S1:478
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sivo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo
180 12S1:487
santhavaṃ;Sataṃ saddhammamaññāya,sabbadukkhā pamuccatī"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho khemo devaputto bhagavato santike imā gāthāyo
181 12S1:494
Mando maccumukhaṃ patto,akkhacchinnova jhāyatī"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho serī devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
182 12S1:508
paralokasmiṃ,patiṭṭhā honti pāṇinan'"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho ghaṭīkāro devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
183 12S1:528
,namo tesaṃ karomahan"ti. Sāvatthinidānaṃ. Ekamantaṃ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "yattha
184 12S1:535
samitāvi ñatvā,Nāsīsati lokamimaṃ parañcā"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho nando devaputto bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
185 12S1:538
maraṇe pekkhamāno,Lokāmisaṃ pajahe santipekkho"ti. Ekamantaṃ ṭhito kho nandivisālo devaputto bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
186 12S1:544
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho susimo devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "Evametaṃ,
187 12S1:556
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhaṃsu. Ekamantaṃ ṭhito kho asamo devaputto pūraṇaṃ kassapaṃ ārabbha bhagavato
188 12S1:655
samayena sudassano māṇavo rañño pasenadissa kosalassa piṭṭhito ṭhito hoti. Atha kho rājā pasenadi kosalo sudassanaṃ
189 12S1:1031
nivesane pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati vehāsaṃ ṭhito āyasmato brahmadevassa mātaraṃ brāhmaṇiṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
190 12S1:1074
obhāsetvā yena kokāliko bhikkhu tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā vehāsaṃ ṭhito kokālikaṃ bhikkhuṃ etadavoca— "pasādehi, kokālika,
191 12S1:1081
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca— "kokāliko,
192 12S1:1082
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṃ etadavoca—
193 12S1:1092
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sanaṅkumāro bhagavato santike imaṃ gāthaṃ
194 12S1:1095
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati devadattaṃ ārabbha bhagavato santike
195 12S1:1097
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavato santike imā gāthāyo
196 12S1:1108
vācaṃ bhāsitā— pahomi khvāhaṃ, āvuso, brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpetun'ti. 'Etassa, brāhmaṇa
197 12S1:1646
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca— "kiṃ
198 12S1:1649
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
199 12S1:1683
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ gāthāya ajjhabhāsi— "
200 12S2:96
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho acelo kassapo bhagavantaṃ etadavoca— "puccheyyāma
201 12S2:330
kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato upassuti ṭhito hoti. Addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ upassuti
202 12S2:1240
"ti. "Bhūtapubbaṃ, bhikkhave, biḷāro sandhisamalasaṅkaṭīre ṭhito ahosi mudumūsiṃ maggayamāno— 'yadāyaṃ mudumūsi gocarāya
203 13S3:420
bhikkhave, bhikkhu nevācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito neva
204 13S4:608
kho pana samayena aññataro bhikkhu bhagavato upassuti ṭhito hoti. Addasā kho bhagavā taṃ bhikkhuṃ upassuti
205 13S4:649
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo bhagavantaṃ etadavoca— "ko
206 13S4:655
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho pañcasikho gandhabbadevaputto bhagavantaṃ etadavoca— "ko
207 13S4:1019
, bhikkhave, subhūmiyaṃ cātumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena
208 13S4:1033
kho pana samayena nando gopālako bhagavato avidūre ṭhito hoti. Atha kho nando gopālako bhagavantaṃ etadavoca
209 14S5:401
nābhijjhati nābhihaṃsati, na rāgaṃ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ
210 14S5:402
nābhijjhati nābhihaṃsati, na rāgaṃ janeti. Tassa ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ
211 14S5:403
kuṇḍaliya, bhikkhuno cakkhunā rūpaṃ disvā manāpāmanāpesu rūpesu ṭhito ca kāyo hoti, ṭhitaṃ cittaṃ ajjhattaṃ susaṇṭhitaṃ
212 14S5:1200
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito 'sekhosmī'ti pajāneyya, asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ
213 14S5:1201
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito 'sekhosmī'ti pajāneyya, asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ
214 14S5:1202
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito 'sekhosmī'ti pajānāti? Idha, bhikkhave,
215 14S5:1203
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito 'sekhosmī'ti pajānāti. Puna caparaṃ, bhikkhave
216 14S5:1204
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma sekho bhikkhu sekhabhūmiyaṃ ṭhito 'sekhosmī'ti pajānāti. Katamo ca, bhikkhave
217 14S5:1205
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ ṭhito 'asekhosmī'ti pajānāti? Idha, bhikkhave,
218 14S5:1206
pariyāyo yaṃ pariyāyaṃ āgamma asekho bhikkhu asekhabhūmiyaṃ ṭhito 'asekhosmī'ti pajānātī"ti. Tatiyaṃ. "
219 14S5:1813
sammāsambuddhaṃ, atha amhākaṃ āroceyyāsī"ti. Dvīhatīhaṃ ṭhito kho so puriso addasa bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ.
220 15A1:95
āvilo luḷito kalalībhūto tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito na passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi.
221 15A1:97
accho vippasanno anāvilo tattha cakkhumā puriso tīre ṭhito passeyya sippisambukampi sakkharakaṭhalampi macchagumbampi carantampi tiṭṭhantampi. Taṃ
222 15A3:712
, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesī'ti. Bhagavā pana,
223 15A3:713
, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesī'ti. Bhagavā pana,
224 15A3:714
, ānanda, sikhissa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesī'ti. Bhagavā pana,
225 15A3:916
taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati, tatra ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ
226 15A3:917
taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati, tatra ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ
227 15A3:918
taṃ nikāmeti tena ca vittiṃ āpajjati, tatra ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ
228 15A4:188
vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti
229 15A4:189
vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti
230 15A4:190
vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu bhāvanārāmo hoti
231 15A4:191
vuccati, bhikkhave, bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Ime kho, bhikkhave, cattāro ariyavaṃsā aggaññā
232 15A4:312
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho rohitasso devaputto bhagavantaṃ etadavoca— "Yattha
233 15A4:321
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, rohitasso devaputto maṃ etadavoca—
234 15A4:458
anuppatto,kataṃ ananutāpiyaṃ. Etaṃ anussaraṃ macco,ariyadhamme ṭhito naro;Idheva naṃ pasaṃsanti,pecca sagge pamodatī"
235 15A4:796
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno brahmakāyikānaṃ devānaṃ
236 15A4:797
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno ābhassarānaṃ devānaṃ
237 15A4:798
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno, kālaṃ kurumāno subhakiṇhānaṃ devānaṃ
238 15A4:799
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno vehapphalānaṃ devānaṃ
239 15A4:804
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno brahmakāyikānaṃ devānaṃ
240 15A4:805
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati. Tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno ābhassarānaṃ devānaṃ
241 15A4:1018
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ
242 15A4:1019
nikāmeti, tena ca vittiṃ āpajjati; tattha ṭhito tadadhimutto tabbahulavihārī aparihīno kālaṃ kurumāno nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ
243 15A4:1192
Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya parittaṃ macchaṃ ummujjamānaṃ. Tassa evamassa—
244 15A4:1194
Seyyathāpi, bhikkhave, cakkhumā puriso udakarahadassa tīre ṭhito passeyya mahantaṃ macchaṃ ummujjamānaṃ. Tassa evamassa—
245 15A4:1481
bhante, anuruddhassa bāhiyo nāma saddhivihāriko kevalakappaṃ saṃghabhedāya ṭhito. Tatrāyasmā anuruddho na ekavācikampi bhaṇitabbaṃ maññatī"ti
246 16A5:111
. Seyyathāpi, bhikkhave, aññova aññaṃ paccavekkheyya, ṭhito vā nisinnaṃ paccavekkheyya, nisinno vā nipannaṃ paccavekkheyya
247 16A5:115
, bhikkhave, subhūmiyaṃ catumahāpathe ājaññaratho yutto assa ṭhito odhastapatodo. Tamenaṃ dakkho yoggācariyo assadammasārathi abhiruhitvā vāmena
248 16A5:228
anuppatto,kataṃ ananutāpiyaṃ. Etaṃ anussaraṃ macco,ariyadhamme ṭhito naro;Idheva naṃ pasaṃsanti,pecca sagge pamodatī"
249 16A5:593
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho kakudho devaputto āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca— "
250 16A5:595
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhante, kakudho devaputto maṃ etadavoca—
251 16A5:1113
. 'Yāva porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ mariyādo tattha brāhmaṇo ṭhito taṃ na vītikkamatī'ti, kho, doṇa,
252 16A5:1115
'Yāva porāṇānaṃ brāhmaṇānaṃ mariyādo tattha brāhmaṇo na ṭhito taṃ vītikkamatī'ti kho, doṇa, tasmā
253 16A6:293
jhāyī assāsarato,ajjhattaṃ susamāhito;Gacchaṃ samāhito nāgo,ṭhito nāgo samāhito. Seyyaṃ samāhito nāgo,nisinnopi samāhito
254 16A6:415
? 'Kathaṃ pana, mārisa, rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī'ti? 'Idha, devate, rukkhassa
255 16A6:416
? "Kathaṃ pana, bhante, samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī"ti? "Idha, brāhmaṇa dhammika,
256 16A7:68
idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā ṭhito hoti; idha pana, bhikkhave, ekacco puggalo
257 16A7:71
(2) Kathañca, bhikkhave, puggalo ummujjitvā ṭhito hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjati
258 16A7:108
kho pana samayena āyasmā ānando bhagavato piṭṭhito ṭhito hoti bhagavantaṃ bījayamāno. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ
259 16A7:612
, garukaṃ āpattiṃ jānāti, vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro, catunnaṃ jhānānaṃ ābhicetasikānaṃ diṭṭhadhammasukhavihārānaṃ nikāmalābhī
260 16A7:620
, garukaṃ āpattiṃ jānāti, vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro, catunnaṃ jhānānaṃ...pe... akasiralābhī, āsavānaṃ
261 17A8:59
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ uttaraṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo āyasmantaṃ uttaraṃ etadavoca— "
262 17A8:157
sārathinā neva abhikkamati no paṭikkamati tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti. Evarūpopi, bhikkhave, idhekacco assakhaḷuṅko hoti
263 17A8:165
sārathinā neva abhikkamati no paṭikkamati tattheva khīlaṭṭhāyī ṭhito hoti; tathūpamāhaṃ, bhikkhave, imaṃ puggalaṃ vadāmi
264 17A9:20
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca— "icchāmahaṃ,
265 17A9:291
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
266 17A9:292
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
267 17A9:293
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
268 17A9:295
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
269 17A9:297
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
270 17A9:298
taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānan'ti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti. No ce āsavānaṃ khayaṃ
271 17A9:307
cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato, vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaṃ
272 17A9:308
cābhinato na cāpanato na ca sasaṅkhāraniggayhavāritagato, vimuttattā ṭhito, ṭhitattā santusito, santusitattā no paritassati. Ayaṃ
273 17A9:313
puratthimā samuddā pacchimo samuddo atha puratthimāya disāya ṭhito puriso evaṃ vadeyya— 'ahaṃ gamanena lokassa
274 17A10:272
suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso; vinaye kho pana ṭhito hoti asaṃhīro; paṭibalo hoti ubho atthapaccatthike saññāpetuṃ
275 17A10:751
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca— "kokāliko,
276 17A10:752
; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho, bhikkhave, brahmā sahampati maṃ etadavoca—
277 17A10:1056
khomayugaṃ nivattho allakusamuṭṭhiṃ ādāya bhagavato avidūre ekamantaṃ ṭhito hoti. Addasā kho bhagavā jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ tadahuposathe
278 17A10:1057
sīsaṃnhāto navaṃ khomayugaṃ nivattho allakusamuṭṭhiṃ ādāya ekamantaṃ ṭhito? Kiṃ nvajja brāhmaṇakulassā"ti? "Paccorohaṇī,
279 17A10:1156
khomayugaṃ nivattho allakusamuṭṭhiṃ ādāya bhagavato avidūre ekamantaṃ ṭhito hoti. Addasā kho bhagavā jāṇussoṇiṃ brāhmaṇaṃ tadahuposathe
280 17A10:1157
sīsaṃnhāto navaṃ khomayugaṃ nivattho allakusamuṭṭhiṃ ādāya ekamantaṃ ṭhito? Kiṃ nvajja brāhmaṇakulassā"ti? "Paccorohaṇī,
281 17A11:146
, tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
282 17A11:147
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
283 17A11:148
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
284 17A11:149
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
285 17A11:150
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
286 17A11:151
abhisañcetayitaṃ tadaniccaṃ nirodhadhamman'ti pajānāti. So tattha ṭhito āsavānaṃ khayaṃ pāpuṇāti; no ce āsavānaṃ khayaṃ
287 18Ud:19
Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca— "kittāvatā
288 18Ud:193
,Akkoso ca vadho ca bandhanañca;Pabbatova so ṭhito anejo,Sukhadukkhesu na vedhatī sa bhikkhū"ti.
289 18Ud:248
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā meghiyo bhagavantaṃ etadavoca— "icchāmahaṃ,
290 18Ud:464
bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho māro pāpimā bhagavantaṃ etadavoca— "Parinibbātu
291 18It:793
sotena ovuyheyya piyarūpasātarūpena. Tamenaṃ cakkhumā puriso tīre ṭhito disvā evaṃ vadeyya— 'kiñcāpi kho tvaṃ,
292 18Sn:290
(11) Sotesu gutto viditindriyo care,Dhamme ṭhito ajjavamaddave rato;Saṅgātigo sabbadukkhappahīno,Na lippati diṭṭhasutesu
293 18Sn:381
samācare ca. (3) Dhammārāmo dhammarato,Dhamme ṭhito dhammavinicchayaññū;Nevācare dhammasandosavādaṃ,Tacchehi nīyetha subhāsitehi. (
294 18Sn:443
yadi vā nigaṇṭhā;Paññāya taṃ nātitaranti sabbe,Ṭhito vajantaṃ viya sīghagāmiṃ. (6) Ye kecime
295 18Sn:790
; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca— "kokāliko,
296 18Sn:1101
5) Majjhe yathā samuddassa,Ūmi no jāyatī ṭhito hoti;Evaṃ ṭhito anejassa,Ussadaṃ bhikkhu na
297 18Sn:1205
41) Athassa gatte disvāna,Paripūrañca byañjanaṃ;Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho,Manopañhe apucchatha. (42) "Ādissa
298 19Vv:761
,yassa kammassidaṃ phalaṃ. "Satisamuppādakaro,dvāre kakkaṭako ṭhito;Niṭṭhito jātarūpassa,sobhati dasapādako. Tena metādiso vaṇṇo
299 19Vv:826
,Ogāhanto brahāvanaṃ;Migaṃ tañceva nāddakkhiṃ,Tañca disvā ṭhito ahan"ti. "Svāgataṃ te mahāpuñña,atho
300 19Vv:1123
lesakappena ca vohareyya;So tādiso sukatakammakārī,Dhamme ṭhito kinti labhetha dukkhaṃ. Taṃ kāraṇā pātukatomhi attanā
301 19Pv:694
lesakappena ca vohareyya;So tādiso sukatakammakārī,Dhamme ṭhito kinti labhetha dukkhaṃ. Taṃ kāraṇā pātukatomhi attanā
302 19Pv:814
katakibbiso. Uttānopi ca paccittha,nikujjo vāmadakkhiṇo;Uddhampādo ṭhito ceva,ciraṃ bālo apaccatha. Bahūni vassasahassāni,pūgāni
303 19Th1:635
ca dhammesu visesi assa. Yo ve samuddova ṭhito anejo,Gambhīrapañño nipuṇatthadassī;Asaṃhāriyo nāma ca hoti
304 19Th1:942
anukampāya,aṭṭhāsi purisuttamo. Vanditvā satthuno pāde,ekamantaṃ ṭhito tadā;Pabbajjaṃ ahamāyāciṃ,sabbasattānamuttamaṃ. Tato kāruṇiko satthā
305 19Th1:1028
jhāyī assāsarato,ajjhattaṃ susamāhito;Gacchaṃ samāhito nāgo,ṭhito nāgo samāhito. Sayaṃ samāhito nāgo,nisinnopi samāhito
306 19Th1:1209
brūsi ṭhitamaṭṭhitoti;Pucchāmi taṃ samaṇa etamatthaṃ,'Kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhi'". "Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla
307 19Th1:1210
etamatthaṃ,'Kathaṃ ṭhito tvaṃ ahamaṭṭhitomhi'". "Ṭhito ahaṃ aṅgulimāla sabbadā,Sabbesu bhūtesu nidhāya daṇḍaṃ;
308 19Th1:1259
satta tato satta,saṃsārāni catuddasa;Nivāsamabhijānissaṃ,devaloke ṭhito tadā. Pañcaṅgike samādhimhi,sante ekodibhāvite;Paṭippassaddhiladdhamhi,dibbacakkhu
309 19Th1:1261
jānāmi,sattānaṃ āgatiṃ gatiṃ;Itthabhāvaññathābhāvaṃ,jhāne pañcaṅgike ṭhito. Pariciṇṇo mayā satthā,...pe... bhavanetti samūhatā.
310 19Th1:1570
kaṇha dukkhaṃ nigacchasi. Yo brahmānaṃ paripucchati,Sudhammāyaṃ ṭhito sabhaṃ;Ajjāpi tyāvuso sā diṭṭhi,Yā te
311 20Ap1:655
Āgantvāna ca sambuddho,ārūhi tañca nāvakaṃ;Vārimajjhe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yo so
312 20Ap1:775
dvipadindo narāsabho. Virocento gandhakuṭiṃ,devadevo narāsabho;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yenāyaṃ jotitā
313 20Ap1:837
yiṭṭhukāmohaṃ,paṭiyādetvāna bhojanaṃ;Brāhmaṇe paṭimānento,visāle māḷake ṭhito. Athaddasāsiṃ sambuddhaṃ,piyadassiṃ mahāyasaṃ;Sabbalokavinetāraṃ,sayambhuṃ aggapuggalaṃ
314 20Ap1:1098
sūriyodayane yathā. Pasannacittaṃ disvāna,mahesī padumuttaro;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yo so
315 20Ap1:1155
isi;Bhuñjitvā tañca sabbaññū,vehāsaṃ nabhamuggami. Antalikkhe ṭhito satthā,atthadassī narāsabho;Mama cittaṃ pasādento,imā
316 20Ap1:1220
haṃsarājāva ambare. Abbhuggantvāna sambuddho,mahesi padumuttaro;Antalikkhe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. Yenidaṃ thavitaṃ ñāṇaṃ
317 20Ap1:1378
pakkamiṃ uttarāmukho. Bījaniṃ paggahetvāna,satthā lokagganāyako;Bhikkhusaṃghe ṭhito santo,imā gāthā abhāsatha. 'Iminā bījanidānena,
318 20Ap1:1389
deseti cakkhumā'. Mama saṅkappamaññāya,padumuttaranāyako;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yenāyaṃ añjalī
319 20Ap1:1408
asaniyā phalantiyā. Tenevāsanivegena,tattha kālaṅkato ahaṃ;Devaloke ṭhito santo,imā gāthā abhāsahaṃ. 'Aho buddhā
320 20Ap1:1449
avandiṃ bodhimuttamaṃ;Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho. Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha;'Iminā dhajadānena,upaṭṭhānena
321 20Ap1:1459
vuṭṭhiṃ,nibbāpento mahājanaṃ. Sadhajaṃ padumaṃ gayha,aḍḍhakose ṭhito ahaṃ;Padumuttaramunissa,pahaṭṭho ukkhipimambare. Āgacchante ca padume
322 20Ap1:1461
vadataṃ varo. Karaseṭṭhena paggayha,jalajaṃ pupphamuttamaṃ;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yenidaṃ padumaṃ
323 20Ap1:1549
tādino. Tañca dussaṃ paṭiggayha,buddho lokagganāyako;Antalikkhe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Iminā vatthadānena,
324 20Ap1:1663
vāhasā mayaṃ. Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Vīthiyañhi ṭhito santo,imā gāthā abhāsatha. 'Yo so
325 20Ap1:1892
ahaṃ;Sampaṭicchi mahāvīro,buddho kāruṇiko isi. Antalikkhe ṭhito satthā,padumuttaranāmako;Mama saṅkappamaññāya,imaṃ gāthaṃ abhāsatha.
326 20Ap1:1965
mahāghoso avattatha. Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Antalikkhe ṭhito satthā,saṃvejesi mahājanaṃ. Sabbe devā attamanā,nikkhittakavacāvudhā
327 20Ap1:2054
. "Ajjhāyako mantadharo,tiṇṇaṃ vedāna pāragū;Abbhokāse ṭhito santo,addasaṃ lokanāyakaṃ. Sīhaṃ yathā vanacaraṃ,byaggharājaṃva
328 20Ap1:2144
mayhaṃ,diṭṭhadhammasukhāvaho. Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho,āhutīnaṃ paṭiggaho;Antalikkhe ṭhito satthā,imaṃ gāthaṃ abhāsatha. 'Iminā phaladānena,
329 20Ap1:2314
Disvā taṃ sukataṃ kammaṃ,anomadassī naruttamo;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imaṃ gāthaṃ abhāsatha. 'Iminā sudhakammena,
330 20Ap1:2457
narāsabho;Abbhuggantvāna vehāsaṃ,gacchate anilañjase. Yamhi dese ṭhito satthā,abbhuggacchi mahāmuni;Tāhaṃ desaṃ apūjesiṃ,pasanno
331 20Ap1:2613
vilasantaṃva,padumuttaranāyakaṃ. Isimuggāni pisitvā,madhukhudde anīḷake;Pāsādeva ṭhito santo,adāsiṃ lokabandhuno. Aṭṭhasatasahassāni,ahesuṃ buddhasāvakā;Sabbesaṃ
332 20Ap1:3094
ca;Sattatiṃsati gāthāyo,gaṇitāyo vibhāvibhi. "Devaloke ṭhito santo,vipassissa mahesino;Dhammaṃ suṇitvā mudito,imaṃ
333 20Ap1:3214
navamaṃ. "Suvaṇṇavaṇṇo sambuddho,vipassī dakkhiṇāraho;Nadītīre ṭhito satthā,bhikkhusaṃghapurakkhato. Nāvā na vijjate tattha,santāraṇī
334 20Ap1:3677
abhiropayiṃ. Siddhattho ca lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imaṃ gāthaṃ abhāsatha. 'Yo me
335 20Ap1:3725
ahaṃ;Sampaṭicchi mahāvīro,buddho kāruṇiko isi. Antalikkhe ṭhito satthā,padumuttaranāmako;Mama saṅkappamaññāya,imaṃ gāthamabhāsatha. '
336 20Ap1:3825
mamaṃ tadā. Gharato nikkhamantassa,sayambhū aggapuggalo;Vīthiyaṃva ṭhito satthā,akā me anumodanaṃ. Pasannacitto sumano,yo
337 20Ap1:3886
buddhaseṭṭhaṃ apūjayiṃ. Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Antalikkhe ṭhito satthā,akā me anumodanaṃ. 'Iminā ekapadumena,
338 20Ap1:4159
bhagavato,nhātakassa tapassino;Katvāna sumanadāmaṃ,dhārayiṃ purato ṭhito. Catunnavutito kappe,yaṃ dāmaṃ dhārayiṃ tadā;Duggatiṃ
339 20Ap1:4622
aṭṭhāsahaṃ tadā. Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Bhikkhusaṃghe ṭhito satthā,imā gāthā abhāsatha. 'Yo me
340 20Ap1:4763
phalaṃ. Divā vā yadi vā rattiṃ,caṅkamanto ṭhito cahaṃ;Channo saḷalapupphehi,puññakammassidaṃ phalaṃ. Imasmiṃyeva kappamhi
341 20Ap1:4883
jhāpayiṃ ahaṃ. Sarīraṃ jhāpayitvāna,gandhatoyaṃ samokiriṃ;Antalikkhe ṭhito yakkho,nāmamaggahi tāvade. 'Yaṃ pūritaṃ tayā
342 20Ap1:5352
nisīditvā,arahattamapāpuṇiṃ. Caṅkamanto nipajjanto,nisinno uda vā ṭhito;Buddhaseṭṭhaṃ saritvāna,viharāmi ahaṃ sadā. Cīvare piṇḍapāte
343 20Ap1:6014
buddhaṃ,gacchantaṃ anilañjase. Labujaṃ phalamādāya,buddhaseṭṭhassadāsahaṃ;Ākāseva ṭhito santo,paṭiggaṇhi mahāyaso. Vittisañjanano mayhaṃ,diṭṭhadhammasukhāvaho;Phalaṃ
344 20Ap1:6080
hotu bhaddako. Padumuttaro lokavidū,āhutīnaṃ paṭiggaho;Antalikkhe ṭhito satthā,imaṃ gāthaṃ abhāsatha. 'So te
345 20Ap1:6327
mahāyaso;Uppajji mātukucchimhi,dasasahassi kampatha. Assamassāvidūramhi,caṅkamamhi ṭhito ahaṃ;Sabbe sissā samāgantvā,āgacchuṃ mama santike.
346 20Ap1:6961
'. Kaccānassa guṇaṃ sutvā,taṃ ṭhānaṃ patthayaṃ ṭhito;Anāgatamhi addhāne,gotamassa mahāmune. Tassa dhammesu dāyādo
347 20Ap1:7007
tenānusiṭṭhohaṃ,nāyakena hitesinā;Gijjhakūṭaṃ samāruyha,jhāyāmi girikandare. Ṭhito pabbatapādamhi,assāsayi mahāmuni;Vakkalīti jino vācaṃ,taṃ
348 20Ap1:7221
sahassena,sahadānamadāsahaṃ. Mahādānaṃ daditvāna,abhivādiya nāyakaṃ;Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho,idaṃ vacanamabraviṃ. 'Tayi saddhāya me
349 20Ap1:7447
tadā. Nipacca sirasā pāde,katokāso katañjalī;Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho,santhaviṃ jinamuttamaṃ. 'Namo te vādimaddana,
350 20Ap1:7462
me nāmaṃ,abhavī lokasammataṃ. Yadāhaṃ viññutaṃ patto,ṭhito paṭhamayobbane;Tadā rājagahe ramme,sāriputtamahaddasaṃ. Pañcavīsatimaṃ bhāṇavāraṃ
351 20Ap1:7653
ghare. Yadā ca taruṇo bhaddo,paṭhame yobbane ṭhito;Tadā selaṃ saparisaṃ,vinetvā narasārathi. Tehi sabbehi
352 20Ap1:7720
phalaṃ. Divā vā yadi vā rattiṃ,caṅkamanto ṭhito cahaṃ;Channo salalapupphehi,puññakammassidaṃ phalaṃ. Imasmiṃyeva kappamhi
353 20Ap2:202
vacanamabraviṃ. 'Santattā kuthitā bhūmi,sūro majjhanhike ṭhito;Mālutā ca na vāyanti,kālo cevettha mehiti.
354 22J:84
rāsi,soṇṇamālā ca nandako;Yattha dāso āmajāto,ṭhito thullāni gajjatī"ti. Nandajātakaṃ navamaṃ. "Kāmaṃ
355 22J:914
"Dūre suto ceva brahā ca rukkho,Dese ṭhito bhūtanivāsarūpo;Tasmā namassāmi imaṃ palāsaṃ,Ye cettha
356 22J:982
paṇḍitā". "Rājaputta namo tyatthu,sacce dhamme ṭhito casi;Yassa te byasanaṃ patto,saccasmiṃ ramate
357 22J:1746
dukkhāpetvā,āpannosmi padaṃ imaṃ;So sukhaṃ nādhigacchāmi,ṭhito bhāṇumatāmivā"ti. Indriyajātakaṃ sattamaṃ. "Ādittasmiṃ agārasmiṃ
358 22J:2402
;So rukkho phandano nāma,yassa mūle ahaṃ ṭhito. Arānaṃ cakkanābhīnaṃ,īsānemirathassa ca;Sabbassa te kammaniyo
359 22J:2671
uppajjate tava". "Dummī rajojalladharo,aghe vehāyasaṃ ṭhito;Manuññaṃ bhāsase vācaṃ,yaṃ mayhaṃ hadayaṅgamaṃ. Devatānusi
360 22J:3279
dhammañca adhiṭṭhitosi. Yo hitvā pubbasaññogaṃ,pacchā saṃyojane ṭhito;Adhammañceva carati,pāpañcassa pavaḍḍhati. Ehi taṃ pāpayissāmi
361 23J:347
nicchāmi ahaṃ paresaṃ;Ekovimaṃ hārayissāmi bhāraṃ,Dhamme ṭhito kiñci ahāpayanto". "Saggūpagaṃ puññakammaṃ janinda,Mā
362 23J:865
yojetumarahasi. Sakumāro sakhā tyasmi,sacitte casmi te ṭhito;Ñāto senāpati tyāhaṃ,haṃsānaṃ pavaruttama. Kathaṃ ahaṃ
363 23J:867
"Eso hi dhammo sumukha,yaṃ tvaṃ ariyapathe ṭhito;Yo bhattāraṃ sakhāraṃ maṃ,na pariccattumussahe. Tañhi
364 23J:946
santasi". "Nāhaṃ anāgataṃ dīghaṃ,samavekkhāmi pakkhima;Ṭhito dasasu dhammesu,paralokaṃ na santase. Dānaṃ sīlaṃ
365 23J:994
kalahaṃ udīrayi". "Yo sabbalokaccarito mahāmuni,Dhamme ṭhito nārado saccanikkamo;So nobravi girivare gandhamādane,Gantvāna
366 23J:1251
ye vipulā pasatthā;Visodhito paralokassa maggo,Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Katā me kalyāṇā anekarūpā
367 23J:1253
me issariyaṃ pasatthaṃ;Visodhito paralokassa maggo,Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Pitā ca mātā ca
368 23J:1255
me issariyaṃ pasatthaṃ;Visodhito paralokassa maggo,Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Ñātīsu mittesu katā me
369 23J:1257
,Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca;Visodhito paralokassa maggo,Dhamme ṭhito ko maraṇassa bhāye. Dinnaṃ me dānaṃ bahudhā
370 23J:2990
,Paññākkhandho sīlamayassa sākhā;Atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko,Gavapphalo hatthigavāssachanno. Naccagītatūriyābhinādite,Ucchijja senaṃ
371 23J:3463
. "Ime kumāre disvāna,mañjuke piyabhāṇine;Dhamme ṭhito mahārājā,sivīnaṃ raṭṭhavaḍḍhano;Laddhā pītisomanassaṃ,bahuṃ dassati
372 24Mn:81
paramapuriso paramapattippatto. So nevācinati nāpacinati, apacinitvā ṭhito. Neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito.
373 24Mn:1043
vuccanti ye pakatisaññāya ṭhitā, napi so pakatisaññāya ṭhito. Visaññasaññino vuccanti ummattakā ye ca khittacittā,
374 24Mn:1392
ti. Majjhe yathā samuddassa,Ūmi no jāyatī ṭhito hoti;Evaṃ ṭhito anejassa,Ussadaṃ bhikkhu na
375 24Mn:1393
. Majjhe yathā samuddassa, ūmi no jāyatī ṭhito hotīti. Samuddo caturāsītiyojanasahassāni ubbedhena gambhīro. Heṭṭhā
376 24Mn:1394
aluḷito abhanto vūpasanto tatra ūmi no jāyati, ṭhito hoti samuddoti. Evampi majjhe yathā samuddassa ūmi
377 24Mn:1395
samuddassa ūmi no jāyatī ṭhito hoti. Evaṃ ṭhito anejassāti. Evanti opammasampaṭipādanaṃ. Ṭhitoti lābhepi na
378 24Mn:1398
— "Majjhe yathā samuddassa,Ūmi no jāyatī ṭhito hoti;Evaṃ ṭhito anejassa,Ussadaṃ bhikkhu na
379 24Mn:1839
paramapuriso paramapattippatto. So nevācinati, nāpacinati; apacinitvā ṭhito neva pajahati, na upādiyati; pajahitvā ṭhito
380 24Mn:1974
vā gacchanto vā "gacchāmī"ti pajānāti, ṭhito vā "ṭhitomhī"ti pajānāti, nisinno vā
381 24Mn:2000
paṭissato— ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena
382 24Mn:2001
paṭissato— ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena
383 24Mn:2002
paṭissato— ayaṃ vuccati bhikkhu porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Puna caparaṃ bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena gilānapaccayabhesajjaparikkhārena
384 25Cn:43
upāgataṃ. Athassa gatte disvāna,paripūrañca byañjanaṃ;Ekamantaṃ ṭhito haṭṭho,manopañhe apucchatha. "Ādissa jammanaṃ brūhi,
385 25Cn:467
. So neva ācināti na apacināti, apacinitvā ṭhito. Neva pajahati na upādiyati, pajahitvā ṭhito.
386 25Cn:1308
patissato, ayaṃ vuccati paccekasambuddho porāṇe aggaññe ariyavaṃse ṭhito. Santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena...pe... Santuṭṭho hoti
387 25Cn:1541
vaṭṭā saṃkhittā. Atha vā so paccekasambuddho khandhapariyante ṭhito dhātupariyante ṭhito āyatanapariyante ṭhito gatipariyante ṭhito upapattipariyante
388 26Ps:917
ābhujitvā. Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyāti ujuko hoti kāyo ṭhito supaṇihito. Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvāti parīti pariggahaṭṭho.
389 26Ps:1523
virajjati. Virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. Virāgoti dve virāgā— nibbānañca
390 26Ps:1525
virajjati. Virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. Virāgoti dve virāgā— nibbānañca
391 26Ps:1527
virajjati. Virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. Virāgoti dve virāgā— nibbānañca
392 26Ps:1530
virajjati virāgo virāgārammaṇo virāgagocaro virāge samudāgato virāge ṭhito virāge patiṭṭhito. Virāgoti dve virāgā— nibbānañca
393 26Ps:1627
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
394 26Ps:1632
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
395 26Ps:1636
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
396 26Ps:1642
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
397 26Ps:1648
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
398 26Ps:1653
— dhammacakkaṃ. Dhammacariyāya pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme ṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ. Dhamme patiṭṭhito pavattetīti— dhammacakkaṃ
399 26Ps:1800
bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito sahassilokadhātuṃ sarena viññāpesi. So dissamānenapi kāyena dhammaṃ
400 27Ne:266
vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ puññabhāgiyāya paṭipadāya desayati, so saṃvarasīle ṭhito tena brahmacariyena brahmacārī bhavati, tattha bhagavā nibbedhabhāgiyaṃ
401 27Ne:558
"anattani attā"ti vipallāso. Paṭhame vipallāse ṭhito kāme upādiyati, idaṃ vuccati kāmupādānaṃ; dutiye
402 27Ne:560
saṃyujjati, ayaṃ vuccati avijjāyogo. Paṭhame yoge ṭhito abhijjhāya kāyaṃ ganthati, ayaṃ vuccati abhijjhākāyagantho;
403 27Ne:686
sammāsambuddhaṃ, atha amhākaṃ āroceyyāsī"ti. Dvīhatīhaṃ ṭhito kho so puriso addasa bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ,
404 27Ne:1108
canekāyatano pavutto;Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña,Kismiṃ ṭhito paralokaṃ na bhāyeti. Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā
405 27Ne:1109
gharamāvasanto,Saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;Etesu dhammesu ṭhito catūsu,Dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye"ti.
406 27Ne:1110
, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū. Etesu dhammesu ṭhito catūsu, dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye"ti
407 27Ne:1133
rāgacaritā ca dosacaritā ca mohacaritā ca, rāgamukhe ṭhito rāgacarito, rāgamukhe ṭhito dosacarito, rāgamukhe ṭhito
408 27Pe:184
ca, tattha ugghaṭitaññū puggalo indriyāni paṭilabhitvā dassanabhūmiyaṃ ṭhito sotāpattiphalañca pāpuṇāti, ekabījī hoti paṭhamo sotāpanno.
409 27Pe:189
Sakkāyasamudayagāminīyevāyaṃ paṭipadā hotu, ayaṃ tattha tattha paṭipattiyā ṭhito gacchati nibbānaṃ, gacchati apāyaṃ, gacchati devamanussassa.
410 27Pe:197
ñāṇaṃ. Dasamaṃ tathāgatabalaṃ. Imesu dasasu balesu ṭhito tathāgato pañcavidhaṃ sāsanaṃ deseti saṃkilesabhāgiyaṃ vāsanābhāgiyaṃ dassanabhāgiyaṃ
411 27Pe:319
pahāya dehaṃ;Taṃ sabbajāniṃ kusalo viditvā,Dhamme ṭhito brahmacariyaṃ careyya". Tayome, bhikkhave, satthāro,
412 27Pe:451
ariyadhammā desitā, tena tena pakārena ayaṃ kileso ṭhito. Atthi hi eko kileso, tena vā
413 27Pe:545
tīhākārehi dasa padāni...pe.... Tattha yogāvacaro sīlakkhandhe ṭhito dosaṃ akusalaṃ na upādiyati, dosānusayaṃ samūhanati,
414 27Pe:593
dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ dassanabhūmi. Sotāpattiphalañca sotāpattiphale ṭhito uttari samathavipassanaṃ bhāvento yuganaddhā vattamānā kāmarāgabyāpādānaṃ yebhuyyena
415 27Pe:594
karoti, ayaṃ tanubhūmi. Sakadāgāmiphalañca yo sakadāgāmiphale ṭhito vipassanaṃ bhāvento kāmarāgabyāpāde sānusaye anavasesaṃ pajahati, kāmarāgabyāpādesu
416 27Pe:595
tasmā lokā, ayaṃ vītarāgabhūmi. Anāgāmiphalañca anāgāmiphale ṭhito uttari samathavipassanaṃ bhāvento pañca uddhambhāgiyāni saṃyojanāni pajahati
417 27Pe:713
, adoso adosoyeva. Imehi tīhi kusalamūlehi sekkhabhūmiyaṃ ṭhito asekkhamaggaṃ uppādeti. Sekkhabhūmi sampattikammadhamme uppādeti, sā
418 27Pe:798
? Akusalassa kammassa yo vipākaṃ paccanubhoti. Tattha ṭhito akusale dhamme uppādiyati vicayantaṃ yujjati. Kusalassa kammassa
419 27Pe:878
sabbesampi so kilesānaṃ vāyamati paṭisotaṃ. Yo attanā ṭhito kāyenapi so ṭhito vācācittenapi so ṭhito. Ayaṃ
420 27Pe:923
, ayaṃ vicayo. (1--2) Yuttīti dāne ṭhito ubhayaṃ hi paripūreti. Macchariyañca pajahati. Puññañca
421 27Pe:946
Idañca pamāṇā cattāro āhārā. Tattha paṭhame vipallāse ṭhito kāme upādiyati, idaṃ kāmupādānaṃ. Dutiye vipallāse
422 27Pe:947
attato upādiyati, idaṃ attavādupādānaṃ. Tattha kāmupādāne ṭhito kāme abhijjhāyati ganthati, ayaṃ abhijjhākāyagantho. Sīlabbatupādāne
423 28Mi:23
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ assaguttaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhito kho sakko devānamindo āyasmantaṃ assaguttaṃ etadavoca— "
424 28Mi:40
pāturahosi. Addasā kho nāgaseno dārako attano dvārakoṭṭhake ṭhito āyasmantaṃ rohaṇaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna attamano udaggo
425 28Mi:53
upasaṅkamitvā āyasmantaṃ assaguttaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi, ekamantaṃ ṭhito kho āyasmā nāgaseno āyasmantaṃ assaguttaṃ etadavoca— "
426 28Mi:525
nāgasenaṃ upasaṅkamitvā therassa pāde sirasā vanditvā ekamantaṃ ṭhito idamavoca— "Atthi me, bhante nāgasena,
427 28Mi:582
sāmaṇerī saṃghaṃ bhindati, bhikkhu pakatatto samānasaṃvāsako samānasīmāyaṃ ṭhito saṃghaṃ bhindatī"ti. "Saṃghabhedako, bhante,
428 28Mi:644
kho, mahārāja, jinasāsanavarasaddhammataḷāko
ācārasīlaguṇavattapaṭipattivimalanavasalilasampuṇṇo uttariyamāno
bhavaggamabhibhavitvā ṭhito. Yadi tattha buddhaputtā ācārasīlaguṇavattapaṭipattimeghavassaṃ aparāparaṃ anuppabandhāpeyyuṃ abhivassāpeyyuṃ
429 28Mi:753
abhivādetuṃ paccuṭṭhātuṃ. 'Upagato so samaṇaliṅgaṃ, buddhādhippāye ṭhito, tenāhaṃ liṅgena dūramapagato'ti arahati upāsako sotāpanno
430 28Mi:867
kenaci agghāpetuṃ tuletuṃ parimetuṃ, māyaṃ evarūpe bhikkhubhāve ṭhito lokena samasamo bhavatūti bhikkhūnaṃyeva antare pātimokkhuddeso carati.
431 28Mi:872
Puna ca tumhe bhaṇatha— 'tusite kāye ṭhito bodhisatto aṭṭha mahāvilokanāni viloketi, kālaṃ viloketi,
432 28Mi:914
paccati phalaṃ deti. Devadattopi, mahārāja, issariye ṭhito janapadesu ārakkhaṃ deti, setuṃ sabhaṃ puññasālaṃ kāreti
433 28Mi:1019
kāyaviññatti sāvajjā? Idhekacco bhikkhu kulāni upagantvā anokāse ṭhito ṭhānaṃ bhañjati, ayaṃ kāyaviññatti sāvajjā. Tāya
434 28Mi:1020
, mahārāja, idhekacco bhikkhu kulāni upagantvā anokāse ṭhito galaṃ paṇāmetvā morapekkhitaṃ pekkhati 'evaṃ ime passantī
435 28Mi:1376
hotu, atthi pana taṃ ṭhānaṃ, yattha ṭhito sammāpaṭipanno nibbānaṃ sacchikarotī"ti? "Āma, mahārāja
436 28Mi:1377
Katamaṃ pana, bhante, taṃ ṭhānaṃ, yattha ṭhito sammāpaṭipanno nibbānaṃ sacchikarotī"ti? "Sīlaṃ, mahārāja
437 30Vbh:1740
"Ujuṃ kāyaṃ paṇidhāyā"ti ujuko hoti kāyo ṭhito paṇihito. "Parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā"ti tattha
438 31Pu:163
nimuggo nimuggova hoti, ummujjitvā nimujjati, ummujjitvā ṭhito hoti, ummujjitvā vipassati viloketi, ummujjitvā patarati,
439 31Pu:204
"dhammānusārī". Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dhammānusārī phale ṭhito diṭṭhippatto. Katamo ca puggalo saddhānusārī? Yassa
440 31Pu:205
"saddhānusārī". Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī phale ṭhito saddhāvimutto. Katamo ca puggalo sattakkhattuparamo? Idhekacco
441 31Pu:521
ummujjitvā nimujjati. (2) Kathañca puggalo ummujjitvā ṭhito hoti? Idhekacco puggalo ummujjati "sāhu saddhā
442 31Pu:532
saddhānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī, phale ṭhito saddhāvimuttoti. (7) Sattakaniddeso. Tattha katame
443 31Pu:543
dhammānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo dhammānusārī, phale ṭhito diṭṭhippatto. (8) Katamo ca puggalo saddhānusārī
444 31Pu:544
saddhānusārī. Sotāpattiphalasacchikiriyāya paṭipanno puggalo saddhānusārī, phale ṭhito saddhāvimuttoti. (9) Navakaniddeso. Katamesaṃ pañcannaṃ
445 32Kv:522
Āmantā. Hañci arahā nevācinati na apacinati apacinitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "parihāyati
446 32Kv:523
Hañci arahā neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "parihāyati
447 32Kv:524
Hañci arahā neva visineti na ussineti visinitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "parihāyati
448 32Kv:525
Hañci arahā neva vidhūpeti na sandhūpeti vidhūpetvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "parihāyati
449 32Kv:979
bhagavato arahato sammāsambuddhassa abhibhū nāma sāvako brahmaloke ṭhito dasasahassilokadhātuṃ sarena viññāpesi— 'Ārabbhatha nikkamatha,yuñjatha
450 32Kv:2436
? Āmantā. Hañci arahā nevācināti nāpacināti apacinitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "atthi
451 32Kv:2437
o Nanu arahā neva pajahati na upādiyati pajahitvā ṭhito, neva visineti na ussineti visinetvā ṭhito,
452 32Kv:2633
— "idha, bhikkhave, ekacco puggalo ummujjitvā ṭhito hoti, ummujjitvā vipassati viloketi, ummujjitvā patarati,
453 32Kv:2741
Āmantā. Hañci arahā nevācināti na apacināti apacinitvā ṭhito, no ca vata re vattabbe— "arahā
454 32Kv:2744
parinibbāyatī"ti. Kusalacittakathā niṭṭhitā. o Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Nanu arahā pakaticitte ṭhito
455 32Kv:2745
āneñje ṭhito parinibbāyatī"ti. o Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Arahā kiriyamaye citte ṭhito
456 32Kv:2746
āneñje ṭhito parinibbāyatī"ti. o Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Arahā kiriyābyākate citte ṭhito
457 32Kv:2747
āneñje ṭhito parinibbāyatī"ti. o Arahā āneñje ṭhito parinibbāyatīti? Āmantā. Nanu bhagavā catutthajjhānā vuṭṭhahitvā
458 32Kv:2774
parinibbānaṃ, arahā kusalacitto parinibbāyati, arahā āneñje ṭhito parinibbāyati, atthi gabbhaseyyāya dhammābhisamayo, atthi gabbhaseyyāya

Last edited by orawan on Tue, 01/05/2010 - 21:25

Tiṇavatthāraka

The 7th Adhikaraṇasamatha, Vinaya Discipline No.227

 

An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):

"settling in with an agreement from all parties" 2V:2094 (settling in with an agreement from all parties) tiṇavatthārakoti

An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :

"ระงับอธิกรณ์ด้วยให้ประนีประนอมหรือเลิกแล้วกันไป"2V:2094 (ระงับอธิกรณ์ด้วยให้ประนีประนอมหรือเลิกแล้วกันไป) tiṇavatthārakoti


หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index)คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation)สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป

A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (tiṇavatthārakoti) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :

    TOTAL   V
1 tiṇavatthārakoti 6   6
    6   6

Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:

1 2V:2094
dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. (1--7:221--227) Uddiṭṭhā kho, āyasmanto,
2 2V:3580
dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, satta adhikaraṇasamathā dhammā
3 5V:1736
... sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā... sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā— ime dhammā saṃsaṭṭhā, udāhu visaṃsaṭṭhā?
4 5V:1737
... sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā... sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā— ime dhammā saṃsaṭṭhā, no visaṃsaṭṭhā;
5 5V:1745
... sammukhāvinayoti vā tassapāpiyasikāti vā... sammukhāvinayoti vā tiṇavatthārakoti vā— ime dhammā nānatthā nānābyañjanā, udāhu



 

Last edited by orawan on Tue, 01/05/2010 - 21:33

Uppathenagamanasikkhāpada

The 72nd Sekhiya Rule of Training, Vinaya Discipline No.217

 

An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):

"Walking beside a path, I will not teach Dhamma to a person walking on the path who is not ill: a training to be observed." 2V:2068  (walking beside a path, do not teach Dhamma to a person who is not ill, being in the way) uppathena

An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :

"ภิกขุพึงทำความศึกษาว่า เราเดินไปนอกทาง จักไม่แสดงธัมมะแก่คนไม่เจ็บไข้ ผู้ไปอยู่ในทาง." 2V:2068 (ภิกขุเดินอยู่นอกทางเดิน ไม่แสดงธัมมะแก่ผู้ไม่เจ็บไข้ที่เดินบนทางเดิน) uppathena

 

หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป

A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (uppathena) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :

    TOTAL   V S
1 uppathena 9  
     

Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:

1 2V:2067
ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū uppathena gacchantā pathena gacchantassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na
2 2V:2068
gacchantā pathena gacchantassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na uppathena gacchanto pathena gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā
3 2V:2069
sikkhā karaṇīyā"ti. (72:217) Na uppathena gacchantena pathena gacchantassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo
4 5V:316
ca samuṭṭhāti...pe.... (11) Anādariyaṃ paṭicca uppathena gacchantena pathena gacchantassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ...pe... ekā
5 5V:329
,veṭhitoguṇṭhitassa ca. Chamā nīcāsane ṭhāne,pacchato uppathena ca;Ṭhitakena na kātabbaṃ,harite udakamhi cāti.
6 5V:568
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (11) Anādariyaṃ paṭicca uppathena gacchanto pathena gacchantassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ
7 5V:1112
saddā na byāhare. Chamā nīcāsane ṭhānaṃ,pacchato uppathena ca;Vajjānuvattigahaṇā,osāre paccācikkhanā. Kismiṃ saṃsaṭṭhā dve
8 23J:522
raṭṭhavaḍḍhanaṃ;Āsīnaṃ dāyapassasmiṃ,"mahārāja suṇohi me. Uppathena vajantassa,yo maggamanusāsati;Tassa ce vacanaṃ kayirā,

 

Last edited by orawan on Tue, 01/05/2010 - 21:26

Sativinaya

The 2nd Adhikaraṇasamatha Rule, Vinaya Discipline No.222

 

An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):

"settling dispute by the fact that the sekiya disciples have been mindfulness." 2V:2094 (settling dispute by the fact that the sekiya disciples have been mindfulness) sativinayo


An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :


"ระงับอธิกรณ์ ด้วยการยกให้ว่าพระอรหันต์เป็นผู้มีสติ"
2V:2094 (ระงับอธิกรณ์ ด้วยการยกให้ว่าพระอรหันต์เป็นผู้มีสติ) sativinayo

หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป

A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (sativinayo) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :

    TOTAL   V S
1 sativinayo 76   69 7
    76   69 7

Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:

1 2V:2094
. Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā
2 2V:3580
. Uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā
3 4V:825
bhāseyya. Dinno saṃghena āyasmato dabbassa mallaputtassa sativepullappattassa sativinayo. Khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī
4 4V:967
anuddhaṃsenti. Tassa kho, bhikkhave, bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo dātabbo. Evañca pana, bhikkhave, dātabbo—
5 4V:972
vadāmi...pe.... Dinno saṃghena itthannāmassa bhikkhuno sativepullappattassa sativinayo. Khamati saṃghassa, tasmā tuṇhī, evametaṃ dhārayāmī
6 5V:1177
16) Tattha katame satta samathā? Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
7 5V:1245
) Kati samathā? Satta samathā. Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
8 5V:1250
sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā— sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (
9 5V:1251
1) Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa sādhāraṇā— sammukhāvinayo; sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā
10 5V:1252
tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3) Eko samatho
11 5V:1253
sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (
12 5V:1256
sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (
13 5V:1257
1) Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyā— sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā
14 5V:1258
tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3) Eko samatho
15 5V:1259
sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (
16 5V:1263
amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa asādhāraṇā. (1) Sativinayo sammukhāvinayassa sādhāraṇo, amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya
17 5V:1272
amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa aññabhāgiyā. (1) Sativinayo sammukhāvinayassa tabbhāgiyo, amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya
18 5V:1279
samatho? Samatho yebhuyyasikā, yebhuyyasikā samatho? Samatho sativinayo, sativinayo samatho? Samatho amūḷhavinayo, amūḷhavinayo samatho
19 5V:1280
samatho? Samatho tiṇavatthārako, tiṇavatthārako samatho? Yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako— ime samathā samathā
20 5V:1281
Sammukhāvinayo samatho ceva sammukhāvinayo ca. (1) Sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo— ime samathā
21 5V:1282
sammukhāvinayo yebhuyyasikā— ime samathā samathā, no sativinayo. Sativinayo samatho ceva sativinayo ca. (3
22 5V:1283
(3) Paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo— ime samathā samathā, no amūḷhavinayo. Amūḷhavinayo
23 5V:1284
ca. (4) Tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo— ime samathā samathā, no paṭiññātakaraṇaṃ.
24 5V:1285
ceva paṭiññātakaraṇañca. (5) Tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ— ime samathā samathā, no
25 5V:1286
ceva tassapāpiyasikā ca. (6) Sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā— ime samathā samathā,
26 5V:1288
vinayo? Vinayo yebhuyyasikā, yebhuyyasikā vinayo? Vinayo sativinayo, sativinayo vinayo? Vinayo amūḷhavinayo, amūḷhavinayo vinayo
27 5V:1291
ceva yebhuyyasikā ca. (2) Vinayo siyā sativinayo, siyā na sativinayo. Sativinayo vinayo ceva
28 5V:1297
akusalo abyākato? Yebhuyyasikā kusalā akusalā abyākatā? Sativinayo kusalo akusalo abyākato? Amūḷhavinayo kusalo akusalo abyākato
29 5V:1300
siyā akusalā, siyā abyākatā. (2) Sativinayo siyā kusalo, siyā akusalo, siyā abyākato.
30 5V:1311
labbhati, tattha yebhuyyasikā labbhati. Na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
31 5V:1312
na tattha tiṇavatthārako labbhati. (1) Yattha sativinayo labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo
32 5V:1313
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3) Yattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati,
33 5V:1314
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati. (4
34 5V:1315
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
35 5V:1316
. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
36 5V:1317
; yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā. Na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ,
37 5V:1318
, na tattha tiṇavatthārako. (7) Yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo.
38 5V:1319
tiṇavatthārako. Na tattha yebhuyyasikā, na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ,
39 5V:1321
sammukhāvinayo labbhati tattha yebhuyyasikā labbhati. Na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
40 5V:1322
sammukhāvinayena ca sativinayena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha sativinayo labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati
41 5V:1323
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3) Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca
42 5V:1324
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati. (4
43 5V:1325
, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
44 5V:1326
. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na tattha amūḷhavinayo labbhati, na
45 5V:1366
sammati, tiṇavatthārakena na sammati. (1) Sativinayo sammukhāvinayena sammati; amūḷhavinayena na sammati, paṭiññātakaraṇena
46 5V:1373
na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. (2) Sativinayo vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati,
47 5V:1734
anuvādādhikaraṇaṃ, hoti āpattādhikaraṇaṃ. (4) Yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo?
48 5V:1735
sammukhāvinayena ca sativinayena ca adhikaraṇaṃ vūpasammati— yattha sativinayo tattha sammukhāvinayo, yattha sammukhāvinayo tattha sativinayo,
49 5V:1738
kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro,
50 5V:1739
nidānasamudayo, nidānajātiko, nidānapabhavo, nidānasambhāro, nidānasamuṭṭhāno. Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ nidānanidānaṃ, nidānasamudayaṃ, nidānajātikaṃ,
51 5V:1740
kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako
52 5V:1741
hetusamudayo, hetujātiko, hetupabhavo, hetusambhāro, hetusamuṭṭhāno. Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ hetunidānaṃ, hetusamudayaṃ, hetujātikaṃ,
53 5V:1742
kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo, kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako
54 5V:1846
jānitabboti satta samathā jānitabbā— sammukhāvinayo jānitabbo, sativinayo jānitabbo, amūḷhavinayo jānitabbo, paṭiññātakaraṇaṃ jānitabbaṃ, yebhuyyasikā
55 5V:2423
Apaññatte paññattaṃ, paññatte anupaññattaṃ...pe... sammukhāvinayo paññatto...pe... sativinayo paññatto...pe... amūḷhavinayo paññatto...pe... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ...pe... yebhuyyasikā
56 8D:1031
— uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā
57 11M:95
— uppannuppannānaṃ adhikaraṇānaṃ samathāya vūpasamāya sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā
58 11M:98
hoti yadidaṃ— yebhuyyasikāya. (2) Kathañcānanda, sativinayo hoti? Idhānanda, bhikkhū bhikkhuṃ evarūpāya garukāya
59 15A2:290
apaññatte paññattaṃ... paññatte anupaññattaṃ... sammukhāvinayo paññatto... sativinayo paññatto... amūḷhavinayo paññatto... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ... yebhuyyasikā
60 16A7:627
samathāya vūpasamāya. Katame satta? Sammukhāvinayo dātabbo, sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññātakaraṇaṃ dātabbaṃ, yebhuyyasikā

Last edited by orawan on Tue, 01/05/2010 - 21:29

Oguṇṭhitasikkhāpada

The 67th Sekhiya Rule of Training, Vinaya Discipline No.212

 

An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):

"I will not teach Dhamma to a person whose head is covered (with a robe or scarf) and who is not ill: a training to be observed."2V:2035(do not teach Dhamma to a person with his head being covered) oguṇṭhitasīsassa 

An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :

"ภิกษุพึงทำความศึกษาว่า เราจักไม่แสดงธรรมแก่บุคคลไม่ใช่ ผู้เจ็บไข้คลุมศีรษะ."2V:2035 (ไม่แสดงธัมมะแก่ผู้ไม่เจ็บไข้ที่คลุมศีรษะ)oguṇṭhitasīsassa

หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index)คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation)สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป

A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (oguṇṭhitasīsassa) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :

    TOTAL   V
1 oguṇṭhitasīsassa 6   6
    6   6

Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:

1 2V:2034
ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ
2 2V:2035
chabbaggiyā bhikkhū oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā karaṇīyā"ti. (
3 2V:2037
) Oguṇṭhitasīso nāma sasīsaṃ pāruto vuccati. Na oguṇṭhitasīsassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa
4 5V:311
na kāyato...pe.... (6) Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ...pe... ekā paññatti, ekā
5 5V:563
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (6) Anādariyaṃ paṭicca oguṇṭhitasīsassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ.

 

Last edited by orawan on Tue, 01/05/2010 - 21:22

Patiññātakaraṇa

The 4th Adhikaraṇasamatha Rule, Vinaya Discipline No.224

 

An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):

"settling dispute by an act in accordance with the confession" 2V:2094 (settling dispute by an act in accordance with the confession) paṭiññāya

An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :

"ระงับอธิกรณ์ ด้วยถือตามคำรับสารภาพของจำเลย" 2V:2094 (ระงับอธิกรณ์ ด้วยถือตามคำรับสารภาพของจำเลย)  paṭiññāya

หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป

A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (paṭiññāya) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :

    TOTAL   V S A
1 paṭiññāya 45   34 6 5
    45   34 6 5

Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:

1 4V(4.5)
Yebhuyyasikā
2 2V(1.8.5)
Yebhuyyasikā
3 2V(2.7.5)
Yebhuyyasikā
4 2V:2094
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. (1--7:221--227) Uddiṭṭhā
5 2V:3580
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. Uddiṭṭhā kho, ayyāyo,
6 5V:1177
samathā? Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā.
7 5V:1245
samathā. Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā.
8 5V:1250
asādhāraṇā? Dve samathā vivādādhikaraṇassa sādhāraṇā— sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā— sativinayo, amūḷhavinayo
9 5V:1251
amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. (2) Tayo samathā
10 5V:1252
paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3)
11 5V:1253
sādhāraṇo— sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
12 5V:1256
aññabhāgiyā? Dve samathā vivādādhikaraṇassa tabbhāgiyā— sammukhāvinayo, yebhuyyasikā. Pañca samathā vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— sativinayo, amūḷhavinayo
13 5V:1257
amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. (2) Tayo samathā
14 5V:1258
paṭiññātakaraṇaṃ, tiṇavatthārako. Cattāro samathā āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3)
15 5V:1259
tabbhāgiyo— sammukhāvinayo. Cha samathā kiccādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako
16 5V:1262
sādhāraṇā? Kathaṃ siyā samathā samathassa asādhāraṇā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa
17 5V:1271
tabbhāgiyā? Kathaṃ siyā samathā samathassa aññabhāgiyā? Yebhuyyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa tassapāpiyasikāya tiṇavatthārakassa
18 5V:1279
dasamo. Samatho sammukhāvinayo, sammukhāvinayo samatho? Samatho yebhuyyasikā, yebhuyyasikā samatho? Samatho sativinayo, sativinayo samatho
19 5V:1280
tassapāpiyasikā samatho? Samatho tiṇavatthārako, tiṇavatthārako samatho? Yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako— ime samathā
20 5V:1281
tiṇavatthārako sammukhāvinayo— ime samathā samathā, no yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā samatho ceva yebhuyyasikā ca. (2
21 5V:1282
(2) Amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā— ime samathā samathā, no sativinayo. Sativinayo
22 5V:1283
ca. (3) Paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo— ime samathā samathā, no amūḷhavinayo.
23 5V:1284
amūḷhavinayo ca. (4) Tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo— ime samathā samathā, no
24 5V:1285
samatho ceva paṭiññātakaraṇañca. (5) Tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ— ime samathā samathā,
25 5V:1286
samatho ceva tassapāpiyasikā ca. (6) Sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā— ime samathā samathā
26 5V:1288
ekādasamo. Vinayo sammukhāvinayo, sammukhāvinayo vinayo? Vinayo yebhuyyasikā, yebhuyyasikā vinayo? Vinayo sativinayo, sativinayo vinayo
27 5V:1290
ceva sammukhāvinayo ca. (1) Vinayo siyā yebhuyyasikā, siyā na yebhuyyasikā. Yebhuyyasikā vinayo ceva
28 5V:1297
niṭṭhito dvādasamo. Sammukhāvinayo kusalo akusalo abyākato? Yebhuyyasikā kusalā akusalā abyākatā? Sativinayo kusalo akusalo abyākato
29 5V:1299
abyākato. Natthi sammukhāvinayo akusalo. (1) Yebhuyyasikā siyā kusalā, siyā akusalā, siyā abyākatā.
30 5V:1311
. (4) Kusalavāro niṭṭhito terasamo. Yattha yebhuyyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo
31 5V:1312
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati. (2) Yattha amūḷhavinayo labbhati,
32 5V:1313
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3
33 5V:1314
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
34 5V:1315
. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
35 5V:1316
labbhati, tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
36 5V:1317
na tattha tassapāpiyasikā labbhati. (6) Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo; yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā.
37 5V:1318
tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako, na tattha yebhuyyasikā. Sammukhāvinayaṃ kātuna mūlaṃ...pe.... (8) Yattha
38 5V:1319
; yattha sammukhāvinayo tattha tiṇavatthārako. Na tattha yebhuyyasikā, na tattha sativinayo, na tattha amūḷhavinayo,
39 5V:1321
sammukhāvinayena ca yebhuyyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha yebhuyyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati
40 5V:1322
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati. (2) Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena ca
41 5V:1323
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati. (3
42 5V:1324
, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
43 5V:1325
. Na tattha tiṇavatthārako labbhati, na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
44 5V:1326
sammukhāvinayo labbhati tattha tiṇavatthārako labbhati. Na tattha yebhuyyasikā labbhati, na tattha sativinayo labbhati, na
45 5V:1365
, kathaṃ siyā samathā samathehi na sammanti? Yebhuyyasikā sammukhāvinayena sammati; sativinayena na sammati, amūḷhavinayena
46 5V:1372
na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. (1) Yebhuyyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati,
47 5V:1734
sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha paṭiññātakaraṇaṃ? Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā?
48 5V:1735
amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha yebhuyyasikā, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako.
49 5V:1738
kiṃsamudayaṃ, kiṃjātikaṃ, kiṃpabhavaṃ, kiṃsambhāraṃ, kiṃsamuṭṭhānaṃ? Yebhuyyasikā kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā,
50 5V:1739
nidānasamudayaṃ, nidānajātikaṃ, nidānapabhavaṃ, nidānasambhāraṃ, nidānasamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā nidānanidānā, nidānasamudayā, nidānajātikā, nidānapabhavā,
51 5V:1740
kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko,
52 5V:1741
hetusamudayaṃ, hetujātikaṃ, hetupabhavaṃ, hetusambhāraṃ, hetusamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā hetunidānā, hetusamudayā, hetujātikā, hetupabhavā,
53 5V:1742
kiṃsambhāro, kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko,
54 5V:1846
sativinayo jānitabbo, amūḷhavinayo jānitabbo, paṭiññātakaraṇaṃ jānitabbaṃ, yebhuyyasikā jānitabbā, tassapāpiyasikā jānitabbā, tiṇavatthārako jānitabbo. Na
55 5V:2423
sativinayo paññatto...pe... amūḷhavinayo paññatto...pe... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ...pe... yebhuyyasikā paññattā...pe... tassapāpiyasikā paññattā...pe... tiṇavatthārako paññatto saṃghasuṭṭhutāya,
56 8D:1031
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (14) Ime kho
57 11M:95
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. Kathañcānanda, sammukhāvinayo hoti?
58 11M:97
hoti yadidaṃ— sammukhāvinayena. (1) Kathañcānanda, yebhuyyasikā hoti? Te ce, ānanda, bhikkhū na
59 15A2:290
sativinayo paññatto... amūḷhavinayo paññatto... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ... yebhuyyasikā paññattā... tassapāpiyasikā paññattā... tiṇavatthārako paññatto. Katame
60 16A7:627
sativinayo dātabbo, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññātakaraṇaṃ dātabbaṃ, yebhuyyasikā dātabbā, tassapāpiyasikā dātabbā, tiṇavatthārako dātabbo. Ime

 

Last edited by orawan on Tue, 01/05/2010 - 21:30

Nīcāsanasikkhāpada

The 69th Sekhiya Rule of Training, Vinaya Discipline No.214

 

An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):

"Sitting on a low seat, I will not teach Dhamma to a person sitting on a high seat who is not ill: a training to be observed." 2V:2053 (sitting on a lower seat, do not teach Dhamma to a person sitting higher) nīce

An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :

"ภิกขุพึงทำความศึกษาว่า เรานั่งบนอาสนะต่ำ จักไม่แสดงธัมมะแก่คนไม่เจ็บไข้ ผู้นั่งบนอาสนะสูง." 2V:2053 (ไม่แสดงธัมมะแก่ผู้ไม่เจ็บไข้ผู้นั่งอยู่บนอาสนะสูงกว่าภิกขุ) nīce

 

หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป

A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (nīce) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :

    TOTAL   V S A
1 nīce 64   36  26 
    64    36  26 

Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:

1 2V:1458
rājantepurappavesane. Puna caparaṃ, bhikkhave, rājā uccaṭṭhāniyaṃ nīce ṭhāne ṭhapeti. Yesaṃ taṃ amanāpaṃ tesaṃ evaṃ
2 2V:2045
ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desenti.
3 2V:2046
khiyyanti vipācenti— "kathañhi nāma chabbaggiyā bhikkhū nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desessantī"
4 2V:2047
. Ayañca brāhmaṇo adhammiko, yatra hi nāma nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṃ vācessati.
5 2V:2052
kumbhamivābhidā'ti. Tadāpi me, bhikkhave, amanāpā nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa mantaṃ vācetuṃ,
6 2V:2053
, bhikkhave, imaṃ sikkhāpadaṃ uddiseyyātha— "Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammaṃ
7 2V:2054
sikkhā karaṇīyā"ti. (69:214) Na nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa agilānassa dhammo
8 4V:399
Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
9 4V:400
vā vatthabbaṃ; na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
10 4V:424
na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ; na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ; na chamāyaṃ
11 4V:425
vā vatthabbaṃ; na ekāsane nisīditabbaṃ; na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
12 4V:444
Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
13 4V:445
vā vatthabbaṃ; na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
14 4V:467
Na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
15 4V:468
vā vatthabbaṃ; na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
16 4V:483
na pakatattena bhikkhunā saddhiṃ ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
17 4V:484
vā vatthabbaṃ; na ekāsane nisīditabbaṃ, na nīce āsane nisinne ucce āsane nisīditabbaṃ, na chamāyaṃ
18 4V:493
Ekacchanne ca vuṭṭhānaṃ,tatheva ca nimantaye;Āsane nīce caṅkame,chamāyaṃ caṅkamena ca. Vuḍḍhatarena akammaṃ,
19 4V:1280
ti. Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu nīce mañce sayanto ahinā daṭṭho hoti. Bhagavato etamatthaṃ
20 4V:1537
kumāro ca hantabbo devadatto cā"ti; te nīce ṭhāne ṭhapesi. Ye te mahāmattā evaṃ matiṃ
21 5V:313
ca samuṭṭhāti...pe.... (8) Anādariyaṃ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desentassa
22 5V:565
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (8) Anādariyaṃ paṭicca nīce āsane nisīditvā ucce āsane nisinnassa dhammaṃ desento
23 12S1:718
tamotamaparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā
24 12S1:720
tamojotiparāyano hoti? Idha, mahārāja, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā
25 13S4:768
brāhmaṇī āyasmantaṃ udāyiṃ bhuttāviṃ onītapattapāṇiṃ pādukā orohitvā nīce āsane nisīditvā sīsaṃ vivaritvā āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca—
26 15A3:47
puggalo nirāso? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti, caṇḍālakule vā venakule vā
27 15A4:582
hoti tamaparāyaṇo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā venakule vā
28 15A4:583
hoti jotiparāyaṇo? Idha, bhikkhave, ekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā venakule vā
29 16A6:488
samāno kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā nesādakule vā
30 16A6:489
samāno sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā...pe... seyyāvasathapadīpeyyassa.
31 16A6:490
akaṇhaṃ asukkaṃ nibbānaṃ abhijāyati? Idhānanda, ekacco nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā...pe... so
32 17A10:315
6) Puna caparaṃ, bhikkhave, rājā uccaṭṭhāniyaṃ nīce ṭhāne ṭhapeti. Yesaṃ taṃ amanāpaṃ tesaṃ evaṃ
33 19Th1:938
jayan"ti. ... Sīlavo thero.... "Nīce kulamhi jātohaṃ,daliddo appabhojano;Hīnakammaṃ mamaṃ āsi,
34 20Ap1:6588
phalaṃ. Duve kule pajāyāmi,khattiye cāpi brāhmaṇe;Nīce kule na jāyāmi,buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. Hatthiyānaṃ assayānaṃ
35 20Ap1:6966
phalaṃ. Duve kule pajāyāmi,khattiye atha brāhmaṇe;Nīce kule na jāyāmi,buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. Pacchime ca
36 20Ap1:7200
phalaṃ. Duve kule pajāyāmi,khattiye atha brāhmaṇe;Nīce kule na jāyāmi,suciṇṇassa idaṃ phalaṃ. Pacchime
37 20Ap1:7561
phalaṃ. Duve kule pajāyāmi,khattiye atha brāhmaṇe;Nīce kule na jāyāmi,kittanāya idaṃ phalaṃ. Pacchime
38 20Ap1:7755
phalaṃ. Duve kule pajāyāmi,khattiye cāpi brāhmaṇe;Nīce kule na jānāmi,buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. Hatthiyānaṃ assayānaṃ
39 22J:456
Dadhivāhanajātakaṃ chaṭṭhaṃ. "Ucce viṭabhimāruyha,mantayavho rahogatā;Nīce oruyha mantavho,migarājāpi sossati. Yaṃ suvaṇṇo suvaṇṇena
40 23J:3335
Cārutimbarukkhā cettha,nigrodhā ca kapitthanā;Madhumadhukā thevanti,nīce pakkā cudumbarā. Pārevatā bhaveyyā ca,muddikā ca
41 23J:3382
nātivattanti,samantā caturaṅgulā. Ambā jambū kapitthā ca,nīce pakkā cudumbarā;Paribhogehi rukkhehi,vanaṃ taṃ rativaḍḍhanaṃ.
42 23J:3525
"Ime no pādakā dukkhā,dīgho caddhā suduggamo;Nīce colambate sūriyo,brāhmaṇo ca dhāreti no. Okandāmase
43 23J:3541
pati;Atthaṅgatamhi sūriye,vāḷā panthe upaṭṭhahuṃ. "Nīce colambate sūriyo,dūre ca vata assamo;Yañca
44 24Mn:843
acittīkārakato therānaṃ bhikkhūnaṃ anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati, chamāya caṅkamantānaṃ
45 24Mn:1531
acittīkārakato therānaṃ bhikkhūnaṃ anupāhanānaṃ caṅkamantānaṃ saupāhano caṅkamati, nīce caṅkame caṅkamantānaṃ ucce caṅkame caṅkamati, chamāya caṅkamantānaṃ
46 27Pe:810
. (15) Tattha katamā samāropanāti? Idhekacco nīce kule paccājāto hotīti nīce kule paccājāto rūpesu
47 28Mi:472
, tesu eko ucce rukkhe nisīdeyya, eko nīce rukkhe nisīdeyya, tesaṃ samakaṃ patiṭṭhitānaṃ katamassa chāyā
48 31Pu:411
Kathañca puggalo tamo hoti tamaparāyano? Idhekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā nesādakule vā
49 31Pu:412
Kathañca puggalo tamo hoti jotiparāyano? Idhekacco puggalo nīce kule paccājāto hoti— caṇḍālakule vā nesādakule vā

Last edited by orawan on Tue, 01/05/2010 - 21:23

Tassapāpiyasikā

The 6th Adhikaraṇasamatha Rule, Vinaya Discipline No.226

 

An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):

"settling dispute in accordance with a punishment." 2V:2094 (settling dispute in accordance with a punishment) tassapāpiyasikā

An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :

"ระงับอธิกรณ์ด้วยการลงโทษแก่ผู้ผิด" 2V:2094 (ระงับอธิกรณ์ด้วยการลงโทษแก่ผู้ผิด) tassapāpiyasikā



หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index) คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation) สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป

A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (tassapāpiyasikā) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :

    TOTAL   V S
1 tassapāpiyasikā 73   67 6
    73   67 6

Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:

1 4V(4.6)
Tassapāpiyasikā
2 2V(1.8.6)
Tassapāpiyasikā
3 2V(2.7.6)
Tassapāpiyasikā
4 2V:2094
, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. (1--7:221--227) Uddiṭṭhā kho,
5 2V:3580
, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārakoti. Uddiṭṭhā kho, ayyāyo, satta
6 5V:1177
Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā. (17)
7 5V:1245
Sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako— ime satta samathā. Siyā ime
8 5V:1250
vivādādhikaraṇassa asādhāraṇā— sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (1) Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa
9 5V:1251
anuvādādhikaraṇassa sādhāraṇā— sammukhāvinayo; sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ
10 5V:1252
āpattādhikaraṇassa asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3) Eko samatho kiccādhikaraṇassa sādhāraṇo—
11 5V:1253
asādhāraṇā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (4) Sādhāraṇavāro niṭṭhito sattamo.
12 5V:1256
vivādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (1) Cattāro samathā anuvādādhikaraṇassa
13 5V:1257
anuvādādhikaraṇassa tabbhāgiyā— sammukhāvinayo, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. Tayo samathā anuvādādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, paṭiññātakaraṇaṃ
14 5V:1258
āpattādhikaraṇassa aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, tassapāpiyasikā. (3) Eko samatho kiccādhikaraṇassa tabbhāgiyo—
15 5V:1259
aññabhāgiyā— yebhuyyasikā, sativinayo, amūḷhavinayo, paṭiññātakaraṇaṃ, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (4) Tabbhāgiyavāro niṭṭhito aṭṭhamo.
16 5V:1266
tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa asādhāraṇaṃ. (4) Tassapāpiyasikā sammukhāvinayassa sādhāraṇā, tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa
17 5V:1275
tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa aññabhāgiyaṃ. (4) Tassapāpiyasikā sammukhāvinayassa tabbhāgiyā, tiṇavatthārakassa yebhuyyasikāya sativinayassa amūḷhavinayassa paṭiññātakaraṇassa
18 5V:1279
samatho? Samatho paṭiññātakaraṇaṃ, paṭiññātakaraṇaṃ samatho? Samatho tassapāpiyasikā, tassapāpiyasikā samatho? Samatho tiṇavatthārako, tiṇavatthārako samatho
19 5V:1280
, tiṇavatthārako samatho? Yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako— ime samathā samathā, no sammukhāvinayo.
20 5V:1281
sammukhāvinayo ca. (1) Sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo— ime samathā samathā, no
21 5V:1282
ceva yebhuyyasikā ca. (2) Amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā— ime samathā samathā,
22 5V:1283
samatho ceva sativinayo ca. (3) Paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo— ime samathā samathā
23 5V:1284
Amūḷhavinayo samatho ceva amūḷhavinayo ca. (4) Tassapāpiyasikā tiṇavatthārako sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo— ime samathā
24 5V:1285
amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ— ime samathā samathā, no tassapāpiyasikā. Tassapāpiyasikā samatho ceva tassapāpiyasikā ca. (6
25 5V:1286
(6) Sammukhāvinayo yebhuyyasikā sativinayo amūḷhavinayo paṭiññātakaraṇaṃ tassapāpiyasikā— ime samathā samathā, no tiṇavatthārako. Tiṇavatthārako
26 5V:1288
vinayo? Vinayo paṭiññātakaraṇaṃ, paṭiññātakaraṇaṃ vinayo? Vinayo tassapāpiyasikā, tassapāpiyasikā vinayo? Vinayo tiṇavatthārako, tiṇavatthārako vinayo
27 5V:1294
vinayo ceva paṭiññātakaraṇañca. (5) Vinayo siyā tassapāpiyasikā, siyā na tassapāpiyasikā. Tassapāpiyasikā vinayo ceva
28 5V:1297
akusalo abyākato? Paṭiññātakaraṇaṃ kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ? Tassapāpiyasikā kusalā akusalā abyākatā? Tiṇavatthārako kusalo akusalo abyākato
29 5V:1303
siyā akusalaṃ, siyā abyākataṃ. (5) Tassapāpiyasikā siyā kusalā, siyā akusalā siyā abyākatā.
30 5V:1311
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati. (1
31 5V:1312
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
32 5V:1313
. Na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
33 5V:1314
labbhati, tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati. Na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
34 5V:1315
na tattha amūḷhavinayo labbhati. (4) Yattha tassapāpiyasikā labbhati, tattha sammukhāvinayo labbhati; yattha sammukhāvinayo
35 5V:1316
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati. (6) Yattha yebhuyyasikā tattha sammukhāvinayo
36 5V:1317
amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako. (7) Yattha
37 5V:1318
amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako, na tattha yebhuyyasikā.
38 5V:1319
amūḷhavinayo, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha tassapāpiyasikā. (9) Cakkapeyyālaṃ. Yatthavāro niṭṭhito cuddasamo.
39 5V:1321
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati. (1
40 5V:1322
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
41 5V:1323
. Na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
42 5V:1324
sammukhāvinayo labbhati tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati. Na tattha tassapāpiyasikā labbhati, na tattha tiṇavatthārako labbhati, na
43 5V:1325
sammukhāvinayena ca tassapāpiyasikāya ca adhikaraṇaṃ vūpasammati, yattha tassapāpiyasikā labbhati tattha sammukhāvinayo labbhati, yattha sammukhāvinayo labbhati
44 5V:1326
, na tattha paṭiññātakaraṇaṃ labbhati, na tattha tassapāpiyasikā labbhati. (6) Samathavāro niṭṭhito pannarasamo.
45 5V:1369
sammati, amūḷhavinayena na sammati. (4) Tassapāpiyasikā sammukhāvinayena sammati; tiṇavatthārakena na sammati, yebhuyyasikāya
46 5V:1376
na sammati; kiccādhikaraṇena sammati. (5) Tassapāpiyasikā vivādādhikaraṇena na sammati, anuvādādhikaraṇena na sammati,
47 5V:1734
sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha yebhuyyasikā? Yattha tassapāpiyasikā tattha sammukhāvinayo? Yattha sammukhāvinayo tattha tassapāpiyasikā?
48 5V:1735
paṭiññātakaraṇaṃ, na tattha yebhuyyasikā, na tattha tassapāpiyasikā, na tattha tiṇavatthārako. Yasmiṃ samaye sammukhāvinayena
49 5V:1738
kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā, kiṃsamuṭṭhānā? Tassapāpiyasikā kiṃnidānā, kiṃsamudayā, kiṃjātikā, kiṃpabhavā, kiṃsambhārā,
50 5V:1739
nidānajātikaṃ, nidānapabhavaṃ, nidānasambhāraṃ, nidānasamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā nidānanidānā, nidānasamudayā, nidānajātikā, nidānapabhavā, nidānasambhārā,
51 5V:1740
kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo,
52 5V:1741
hetujātikaṃ, hetupabhavaṃ, hetusambhāraṃ, hetusamuṭṭhānaṃ. Yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā hetunidānā, hetusamudayā, hetujātikā, hetupabhavā, hetusambhārā,
53 5V:1742
kiṃsamuṭṭhāno? Sativinayo...pe... amūḷhavinayo...pe... paṭiññātakaraṇaṃ...pe... yebhuyyasikā...pe... tassapāpiyasikā...pe... tiṇavatthārako kiṃnidāno, kiṃsamudayo, kiṃjātiko, kiṃpabhavo,
54 5V:1846
amūḷhavinayo jānitabbo, paṭiññātakaraṇaṃ jānitabbaṃ, yebhuyyasikā jānitabbā, tassapāpiyasikā jānitabbā, tiṇavatthārako jānitabbo. Na chandāgati gantabbāti
55 5V:2423
amūḷhavinayo paññatto...pe... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ...pe... yebhuyyasikā paññattā...pe... tassapāpiyasikā paññattā...pe... tiṇavatthārako paññatto saṃghasuṭṭhutāya, saṃghaphāsutāya— ime
56 8D:1031
, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. (14) Ime kho, āvuso
57 11M:95
, amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññāya kāretabbaṃ, yebhuyyasikā, tassapāpiyasikā, tiṇavatthārako. Kathañcānanda, sammukhāvinayo hoti? Idhānanda,
58 11M:101
hoti yadidaṃ— paṭiññātakaraṇena. (5) Kathañcānanda, tassapāpiyasikā hoti? Idhānanda, bhikkhu bhikkhuṃ evarūpāya garukāya
59 15A2:290
amūḷhavinayo paññatto... paṭiññātakaraṇaṃ paññattaṃ... yebhuyyasikā paññattā... tassapāpiyasikā paññattā... tiṇavatthārako paññatto. Katame dve? Saṃghasuṭṭhutāya
60 16A7:627
amūḷhavinayo dātabbo, paṭiññātakaraṇaṃ dātabbaṃ, yebhuyyasikā dātabbā, tassapāpiyasikā dātabbā, tiṇavatthārako dātabbo. Ime kho, bhikkhave

Last edited by orawan on Tue, 01/05/2010 - 21:32

Pacchatogamanasikkhāpada

The 71st Sekhiya Rule of Training, Vinaya Discipline No.216

 

An example of English translation (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming):

"Walking behind, I will not teach Dhamma to a person walking ahead who is not ill: a training to be observed."2V:2063(walking behind, do not teach Dhamma to a person who is not ill, walking in front) pacchato

An example of various translations (a new translation based on the World Tipiṭaka Edition is forthcoming) :

"ภิกษุพึงทำความศึกษาว่า เราเดินไปข้างหลัง จักไม่แสดงธรรมแก่คนไม่เจ็บไข้ ผู้เดินไปข้างหน้า."2V:2063 (ภิกษุเดินไปข้างหลัง ไม่แสดงธัมมะแก่ผู้ไม่เจ็บไข้ที่เดินข้างหน้า) pacchato

หมายเหตุ :
1. การแปลเป็นภาษาไทยให้ถูกต้องตรงกับภาษาปาฬิยิ่งขึ้น จากต้นฉบับพระไตรปิฎกสากลอักษรโรมัน กำลังอยู่ระหว่างการดำเนินงาน
2. ดูตัวอย่างด้านล่าง "ค้นคลังคำปาฬิ" ในพระไตรปิฎกสากลทั้ง 40 เล่ม ซึ่งได้แสดงจำนวนคลังคำแยกตามปิฎกในด้านขวาและในตารางด้านล่างได้แสดง "ดัชนีคลังคำปาฬิ" (Tipiṭaka Corpus Index)คือตำแหน่งคำที่ต้องการสืบค้นในบริบทของคัมภีร์ต่างๆ ซึ่งถ้าต้องการรายละเอียดเพิ่มเติมให้กดลิ้งค์เข้าไปอีก เพื่อเข้าสู่ข้อมูลอักษรโรมัน (Tipiṭaka Quotation)สำหรับอ้างอิงหรือสั่งพิมพ์ในระบบอิเล็กทรอนิกส์ต่อไป

A Demo Guide to "Search Tipiṭaka Corpus" by using (pacchato) to search in the 40-volume World Tipiṭaka Edition, and showing findings in various volumes :

    TOTAL   V S
1 pacchato 74   37  37 
    74    37  37 

Search results from "Search Tipiṭaka Corpus" showing Pāḷi Tipiṭaka Corpus/Corpora in various volumes from the World Tipiṭaka Edition 2008:

1 1V:1910
sattho hoti. Satthe cīvaraṃ nikkhipitvā purato vā pacchato vā sattabbhantarā na vijahitabbā, passato abbhantaraṃ na
2 2V:1397
dukkaṭassa. Yattha ṭhito suṇāti, āpatti pācittiyassa. Pacchato gacchanto turito gacchati sossāmīti, āpatti dukkaṭassa.
3 2V:1687
jāṇumaṇḍalaṃ paṭicchādentena. Yo anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—
4 2V:1692
samaṃ katvā. Yo anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento pārupati, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—
5 2V:2062
ārāme. Tena kho pana samayena chabbaggiyā bhikkhū pacchato gacchantā purato gacchantassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na
6 2V:2063
gacchantā purato gacchantassa dhammaṃ desenti...pe.... "Na pacchato gacchanto purato gacchantassa agilānassa dhammaṃ desessāmīti sikkhā
7 2V:2064
sikkhā karaṇīyā"ti. (71:216) Na pacchato gacchantena purato gacchantassa agilānassa dhammo desetabbo. Yo
8 2V:3566
jāṇumaṇḍalaṃ paṭicchādentiyā. Yā anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambentī nivāseti, āpatti dukkaṭassa. Anāpatti—
9 3V:261
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
10 3V:277
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
11 3V:326
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
12 3V:343
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na ca there
13 4V:1703
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
14 4V:1716
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
15 4V:1733
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
16 4V:1746
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
17 4V:1763
Jantāgharaṃ pavisantena mattikāya mukhaṃ makkhetvā purato ca pacchato ca paṭicchādetvā jantāgharaṃ pavisitabbaṃ. Na there bhikkhū
18 5V:239
passatā arahatā sammāsambuddhena anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambentena nivāsentassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ
19 5V:240
...pe.... (1) Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambentena pārupantassa dukkaṭaṃ kattha paññattanti? Sāvatthiyaṃ
20 5V:315
ca samuṭṭhāti...pe.... (10) Anādariyaṃ paṭicca pacchato gacchantena purato gacchantassa dhammaṃ desentassa dukkaṭaṃ...pe... ekā
21 5V:329
nisinnassa,veṭhitoguṇṭhitassa ca. Chamā nīcāsane ṭhāne,pacchato uppathena ca;Ṭhitakena na kātabbaṃ,harite udakamhi
22 5V:491
Cattāro pāṭidesanīyā niṭṭhitā. Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento nivāsento kati āpattiyo āpajjati? Anādariyaṃ
23 5V:492
āpajjati. (1) Anādariyaṃ paṭicca purato vā pacchato vā olambento pārupanto ekaṃ āpattiṃ āpajjati. Dukkaṭaṃ
24 5V:567
āpajjati. Dukkaṭaṃ. (10) Anādariyaṃ paṭicca pacchato gacchanto purato gacchantassa dhammaṃ desento ekaṃ āpattiṃ
25 5V:1112
ca saddā na byāhare. Chamā nīcāsane ṭhānaṃ,pacchato uppathena ca;Vajjānuvattigahaṇā,osāre paccācikkhanā. Kismiṃ saṃsaṭṭhā
26 14S5:1826
pajāpatiyo piyā manāpā tā ekaṃ purato ekaṃ pacchato nisīdāpema. Tāsaṃ kho pana, bhante, bhaginīnaṃ
27 16A6:277
samaye addhānamaggappaṭipanno na kañci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me, nāgita, tasmiṃ samaye
28 17A8:151
pehī'ti vutto, viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭikkamati, piṭṭhito rathaṃ pavatteti. Evarūpopi, bhikkhave
29 17A8:159
pehī'ti vutto, viddho samāno codito sārathinā pacchato paṭikkamati, piṭṭhito rathaṃ vatteti; tathūpamāhaṃ, bhikkhave
30 17A8:838
samaye addhānamaggappaṭipanno na kañci passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me, nāgita, tasmiṃ samaye
31 18Dh:374
dhīrā,Anapekkhino sabbadukkhaṃ pahāya. Muñca pure muñca pacchato,Majjhe muñca bhavassa pāragū;Sabbattha vimuttamānaso,Na
32 19Pv:712
"Kummaggaṃ paṭipannamhā,bhiṃsanaṃ lomahaṃsanaṃ;Purato dissati maggo,pacchato ca na dissati. Kummaggaṃ paṭipannamhā,yamapurisāna santike
33 19Pv:714
"Kummaggaṃ paṭipannamhā,bhiṃsanaṃ lomahaṃsanaṃ;Purato dissati maggo,pacchato ca na dissati. Kummaggaṃ paṭipannamhā,yamapurisāna santike
34 19Th1:555
,jambuyo ubhato tahiṃ;Sobhenti āpagākūlaṃ,mama leṇassa pacchato. Tāmatamadasaṃghasuppahīnā,Bhekā mandavatī panādayanti;'Nājja girinadīhi
35 19Th1:841
"ti. ... Kāḷudāyī thero.... "Purato pacchato vāpi,aparo ce na vijjati;Atīva phāsu
36 20Ap1:193
ca uttarakuruṃ,esanāya durāsadā. Purato pesenti khāriṃ,pacchato ca vajanti te;Catuvīsasahassehi,chāditaṃ hoti ambaraṃ.
37 2